Laikam jau viss ir izteikts diskusijas pieteikumā. Pārlieku liela jūtība un reakcija uz visu apkārt notiekošo, kas izteikti skar attiecības ar otru pusi. Jāatdzīst, ka ļoti ātri apvainojos, bieži varu otras puses neveiksmīgi izteiktu frāzi uztvert kā uzbrukumu sev un arī attiecīgi reaģēt. Pati esmu nogurusi no dusmošanās, apvainošanās, iekšējas ņemšanas patiesībā par sīkumiem, par lietām , kuras varētu mierīgi pateikt, izrunāt vai pat vispār neaiztikt. Vienmēr nožēloju un man ir kauns savā un otra priekšā par to, cik kašķa iemesls ir muļķīgs. Kā visu neņemt tik ļoti pie sirds un sevi neuzvilkt?
493
