Gribas pačīkstēt :'-(
Pēdējās dienās draugs kkāds sabesījies. Šodien izdevās izvilināt iemeslu - nauda.
Es strādāju (pilna slodze, virsstundas, normāla vidējā LV alga, sanāk gan dzīvei, gan atlikt mantojuma lietu sakārtošanai). Viņš studē pēdējo gadu, strādā pusslodzi, mamma viņam katru nedēļu sūta kko uz kontu.
Dzīvokli maksājam precīzi uz pusēm, saimniecības lietas pērku es. Paliek pārtika. Šodien viņam jautāju, vai varu kā palīdzēt, lai nav jābesās par naudu. Uz ko dabūju baigo belzienu (metaforiski). Izrādās, ka viņam visnepatīkamākais no tēriņiem ir pārtika darba dienās (es darba dienām mājās no darba nāku ap 20, bet viņš jau no 12iem pa mājām, tāpēc darba dienās viņš ir uz veikalu gājējs). Es darba dienu vakaros ēst netaisu - jau tā atnāku 20os,vēl uz veikalu, tad jāēd pus10 vakarā - man ļoti nepatīk ēst kotletes naktī, viņš bez gaļas nepaēd vnk. Oktobra sākumā uzvārīju viņam veģetāru zupiņu, joprojām piemin. Tā kā viņš ir mājās visu dienu, parasti kko uztaisa pusdienās, to mēs abi paēdam arī vakarā, kad es atnāku (vakariņas). Nedēļas nogalēs brokastis,pusdienas, ēšanu ārpus mājas maksāju es, kkādu kārumiņu bieži atnesu mājās arī darbadirnās. Tad nu viņš man šodien pateica,ka man būtu jāmaksā vairāk par ēdienu.
piedāvāju viņam kopīgu pārtikas budžetu - uztaisīt kontu, kurā kopīgi liekam finanses pārtikai un izmantojam - sen pie tam - pateica "atkal man viss jādara" un pēc mirkļa paziņoja, ka tas neko neatrisinās.
piedāvāju dot viņam nedēļas sākumā naudu pārtikai, lai jau necieš tādas mokas, kas rodas man iedodot no sava sagatavotā ēdiena mazliet - neko neatbildēja.
Un tad vēl klausījos kādus aprēķinus, ka ir 5 darba dirnas un tikai 2 brīvdienas... karoč sapratu, ka viņš jūtas, ka manis barošana ir ielākā problēma, kāpēc viņam naudas nav.
Jautājums: vai tiešām esmu briesmonis-naudas izsūcējs, ja vakariņās ēdu vīrieša sagādāto ēdienu?
Otrs: mazliet jūtos jau pēc nospiesta kukaiņa, jo eju darbā, tīru māju, rūpējos par savu un viņa ģimeni un pretī saņemu to, ka apēdu visu viņa naudu. Kad bija saruna par palikt kopā vai šķirties prombraukšanas kontekstā, nolēmām kopā, lai vai kas, bet ...
Tagad braucu uz dažām dienām viena pabūt, un.. jo vairāk km no mājām, jo absurdāk jūtos par šo situāciju. Es neuzskatu, ka viņam mani jāuztur, bet to, ka viņš skaita, cik viņam izmaksā rīsi, ko apēdu.. un nesaprotu, vai man jāuztur vīrietis,kas pats iet darbā, saņem stipendiju un regulāru finansiālu atbalstu no mammas un tēta? Tam sarakstam jāpievieno arī "draudzene ieskaita"?