Man kaut kad sen ir bijusi līdzīga situācija, tikai es biju tās kolēģes vietā. Vienā pasākumā iepazinos ar puisi, man bija 17, bet viņam 20. Apmainījāmies ar kontaktiem, sāka man rakstīt katru dienu, zvanīt, aicināt tikties. Neslēpa to, ka bija attiecībās, ļoti bieži sūdzējās uz savu meiteni, prasīja padomus, ieteikumus. It kā bijām draugi, bet no viņa puses ļoti bieži nāca tādi dīvaini piedāvājumi palikt pie viņa pa nakti, pārvākties pie viņa, aizbraukt kaut kur kopā. Visu laiku teica man, ka esmu tik jauka un forša, paveiksies kādam ar meiteni un blablabla. Bieži tāpat vien vakaros ar mašīnu piebrauca pie manas mājas, dāvināja ziedus, saldumus. Man tas ne visai patika, visu laiku atgādināju viņam, ka viņš esot attiecībās un tas otrs cilvēks ir jāciena, uz ko viņš atbildēja, ka kaut tagad esot gatavs pamest to meiteni, ja tikai es būšu kopā ar viņu. Tas viss turpinājās apmēram 2-3 mēnešus, pēc tam man viss apnika un pārtraucu ar viņu kontaktēties. Vēlāk tā meitene uzzināja par mūsu saraksti un tas džeks zvanīja man un lūdzās, lai uzrakstu viņa meitenei un pasaku, ka mēs bijām vienkārši draugi, viņš man neko nekad nedāvināja, nebrauca pie manis utt., jo tā meitene bija viņam labs variants, ar ko dzīvot kopā, jo gatavoja, visu tīrīja, mazgāja, mīlēja viņu, ja jau viņam ar mani nekas nespīd.
Tagad man kauns, ka vispār biju iejaukta šādā situācijā un tas puisis liekas tik pretīgs. Žēl to meiteni, jo beigu beigās viņš viņu pameta. Nezinu, tavā vietā es nebūtu kopā ar puisi, kurš GADU tev aiz muguras mēģināja kaut ko veidot ar citu.