Esam precējušies 3 gadus. nav gājis viegli, jo liktenis ar mums ir izspēlējis dažādus ļaunus jokus - sākot ar nopietnām saslimšanām, beidzot ar vairāku tuvinieku smagu zaudējumu. Liekas, ka tam visam vajadzētu mūs stiprināt, bet vīrs atkal un atkal pievēršas seksa un iepazīšanās saitiem. Esam ticīgi. vismaz man tā gribējās domāt, jo tas kā viņš rīkojas nu nekādi neatbilst tam kā rīkojas kristīgā ģimene. Lai kā es censtos, viņš atkal un atkal atgriežas pie mauku meklēšanas, ir arī reāli krāpis. pēdējo reizi kad par to uzzināju, strīda laikā pateicu, viņš fiksi nomainīja tēmu, izdzēsa epastu un uzvedās itkā mums nav nekādu problēmu. pats sevi pozicionē kā perfektu vīru - jo redzēm bez iemesla dāvina puķes... Kas viņam trūkst? saka, ka sekss garlaicīgs, kad piedāvāju "dažādot", saku, ka būtu forši kaut kādu romantiku ieviest, lielākās viņa paša pieliktās pūles ir tieši tikpat garlaicīgi izdrā...t mani, tikai sveču gaismā. Pieriebies. acīs stāsta cik ļoti mani mīl, kāds es viņam vispār esmu zelta gabaliņš, nu viss vienkārši perfekti, vakar atkodu, ka atkal ir jauns epasts un meklēšanās. nu ko, pēdējais piliens lai normāli atmaksotu un viņš saprastu manu aiziešanas un šķiršanās iemeslu, jo viņam NAV skaidrs, kas mani attiecībās neapmierina un kāpēc es esmu tik pūcīga. (a kā man nebūt pūcīgai, ja es tač neesmu akla, redzu, ka telefonu no rokām neizlaiž- nu klasiskā uzvedība krāpšanas gadījumos. Uztaisīju iepazīšanās sludinājumu - apmēram stundas laikā jau saņēmu no viņa epastu... 6dien grib tikties. sarakstamies... tad nu ir idejas kā tālāk rīktoties? vienkārši savākt mantas un aiziet? vai sākumā aiziet uz randiņu? vai varbūt paķert līdzi savus brāļus un tēvu, lai viņas sadod pa galvu/??? (e) man pat kauns atklāt savai ģimenei ka mans vīrs ir tāds kroplis, jo viņi visi viņu ļoti mīl, jo kad es biju ļoti slima, viņš ļoti rūpējās un uztraucās. kolīdz kļuva labāk - viss bija pa vecam... vajadzēja tad uzreiz pēc slimības aiziet, bet es fiziski nebiju spējīga par to domāt, jo biju tikko izcīnījusies par savu dzīvību un vispār biju apjukusi kas notiek un kā tagad dzīvot tālāk.