Psihiatre Māra Jumeja

Someone?

kas tev kait? kas ir visu laiku slikti?

Nekas nav labi. Man nav spēka nekam. Domas šaudās uz visām pusēm. Pie vienas konkrētas nekādi nespēju sakoncentrēties. Es nedzirdu ko man saka. Nespēju uzturēt sarunu. Šķied, domas šaudās kā bites uz visām pusēm un tad visas reizē birst ārā. Un verbāli tās kļūst par bezsakarīgu savārstījumu.
Es vispār vislabāk jūtos viena, darot kaut ko, kas neizraisa domāšanu.
Cilvēku klātbūtnē man jāsāk domāt. Un tas ir mokoši. Reizēm jūtos pavisam neriktīga, un reizēm šķiet, ka citi arī domā, ka esmu neriktīga. Tad man gribas attaisnot savu rīcību un sanāk vēl sliktāk. Es sevi visu laiku šaustu. Un tajā pašā laikā man sevis žēl. Man gribas pazust, aizbegt no citiem, no sevis.
No citiem reizēm izdodas, no sevis nekādi. Nevaru atrast sirdsmieru un komforta zonu.
Tad es mēģinu kārtot lietas ap sevi. Tādejādi man šķiet, ka es sevī kaut ko sakārtoju un šausmīgi pārdzīvoju, ja kāds to kārtību izjauc. Man reizēm šķiet, ka fiziska nekārtība mani traumē personiski.
Es nespēju kontrolēt arī savas emocijas. Reizēm es varu būt ļoti priecīga. Bet mazākā kļūme manu prieku kliedē un es varu uzsprāgt. Manas dusmas spēj būt milzīgas. Tā, ka sāk sāpēt, riebties. Tādos mirkļos es varu pateikt visu, ko domāju un nedomāju, es varu izjust patiesu naidu. Vēlāk nožēloju un jūtos vēl sliktāk.
Bet ja man kāds pajautās, kas man kaiš, verbāli es to nespēšu pateikt. Es nespēju paskaidrot kā es jūtos, es nemāku pateikt, ko es gribu, ko negribu.
Reizēm man šķiet, ka es negribu neko.

Nezinu par šo ārstu, bet varu ieteikt Sandru Pūci. Kādreiz pie viņas privātpraksē ņēma 20 LS par stundu (standarta vizīte). Iespējams kaut kas ir mainījies,bet internetā gan jau kontaktus atradīsi. :) Turies!

Varbūt zinat kādu ārstu, kurš ir labs, bet pēc iespējas lētāks? Manas sliktās pašsajūtas augšana būtiski ietekmējusi arī darba spējas un līdz ar to - materiālo stāvokli.

Marta??:-O

Marta, ko?

savācies, necenties taisnoties, ja esi vainīga to atzīsti, ja negribi būt ar cilvēkiem, nespied sevi, ar sevi ir jāstrādā, neviens dakteris tavā vietā netiks galā ar tavu negribēšanu. pašai ar sevi un saviem dēmoniem iesaku cīnīties, tas garīgai izaugsmei vairāk noderēs, nevis risinājums uz laiku - dakteris.

Es ne par ko necenšos taisnoties un nemeloju par lietām, kur pati esmu vainīga. Tu laikam nesaprati.
Jā, ja vien tas būtu tik vienkārši kā saki - savācies. Tur jau tā lieta, ka es nespēju savākties.

Par šo ārsti man nav atsauksmju, bet varūt labāk no sākuma pamēģināt psihoterapeiti, nevis uzreiz doties pie psihiatra? (t) lai veicas, Tu esi spēcīgāka, nekā Tev šķiet!

Tu vari iedomāties kas varētu būt iemesls tam ka nespēj savākties?

Nav nekāda iemesla. Nu sadzīviska vai emocionāla. Manas domas itkā dzīvo savu dzīvi. Es nespēju pār tām valdīt. Vienu mirkli es domāju par to, cik rīt būs grādu, nākamajā par kaķa kastītes tīrību, tad par mirušo vecmāmiņu, tad par zaļo zāli Rundāles pils pagalmā. Es nezinu ko es varētu teikt psihoterapeitam šai sakarā. Kaut gan, domāju, arī ar to man derētu parunāties.

Varbūt tev jācenšas koncentrēt domas. Piemēram ieņem galvā ka tev gribās visu laiku domāt par ..nu nez kaut vai laiku ārā un tiklīdz domas no tā novēršas tā atkal atsauc viņas atpakaļ pie tās sākuma domas.

Man kas līdzīgs bija kad bija depresīja, nevarēju naktīs gulēt labi jo visu laiku domas klejoja apkārt un pieķērās vienai domai pēc otras, bet tad es sāku koncentrēties un ko konkrētu un nedomāju par to visu citu. Ja vajadzēja tad klausījos kādu nomierinošu mūziku uz kuras skaņu koncentrējos lai nerastos citas domas.

Nevajag ļauties visām tām emocijām un ir jācenšas sevi savaldīt, sākumā tas ir grūti, bet ar laiku to iemācies sevi un savas domas kontrolēt.

Protams profesionāla palīdzība arī var nākt par labu, bet varbūt tev vienkārši vajag kādu cilvēku kam izrunāt savas emocijas lai mierīgāks prāts būtu un stabilāka domāšana.

Man ir 30 gadu pieredze mēģināšanā domas sakārtot. Tās nekārtojas. Itkā tās būtu atdalītas mo manis. Es esmu visu mēģinājusi. Reizēm ir labāk, bet reizēm ir pilnīgs bardaks.
Guļu gan es labi. Naktī es iekrītu tādā kā nemaņā, citā pasaulē. Es māku domas izslēgt. Nedomāt nemaz. Es pat māku tās izdzēst un aizmirst. Es tikai nemāku tās domāt. Un izteikt.
Tāpēc es bieži aizmirstos. Bet, ja kāds mani iztraucē, visas domas atkal sabirst reizē virsū un ir dimbā. Vēl sliktāk ir, ja tad traucētājs mēģina ar mani runāt.

Citiem cilvēkiem palīdz domas izteikt uz papīra lai tās sakārtotu.

Ļaujiet taču cilvēkam meklēt profesionālu palīdzību! Iet pie psihiatra-psihologa nav nekas drausmīgs, tas nav ārsts, kas paredzēts tikai pacientiem, kas skatās vienā punktā un neko nesaprot(trako mājas stereotips). Tā ir tāda sabiedrības stigma. Ārsts uz tevi paskatīsies no cita punkta, ļaus izprast loģiski, kas ar tevi notiek. Galvā tik daudz kas risinās un, visbiežāk, ja kaut kas jau ilgu laiku ir ne tā (kā tavā gadījumā), tad ir grūti pašam ar to tā vienkārši tikt galā,jo kāds pasaka: bet tu nedari/nedomā tā.
Meklē valsts apmaksātu ārstu ar ģimenes ārsta nosūtījumu, nebūs daudz jāmaksā. Galvenais nepadodies, labi, ka gribi visu atrisināt. :)

Doties pie profesionāļa pēc palīdzības nav nekādā ziņā ne nosodāmi, ne tas liecina par cilvēka vājumu. Terapija patiesībā noderētu katram otrajam cilvēkam, manuprāt, lai tiktu ar saviem putniem galā.

Par konkrēto ārsti arī diemžēl nav atsauksmju, bet novēlu tās atrast un doties aprunāties!

vandenoir Man jau liekas ka visi te ir par to ka lai jau iet pēc profesionālas palīdzības, reizēm tik gribās ar censties cilvēkam kaut kā palīdzēt arī tā kā mēs mākam. :)

Paldies Tev, Miss Jocker, es to novērtēju!
Un jā, es daudz rakstu. Tā ir vieglāk domas sakopot. Bet šoreiz īsti nebūs runa par to.

Labsrīts Tad jau ceru ka tu atradīsi palīdzību ko tev vajag lai tiktu galā ar šīm problēmām :)