Kaitina tirgus, tur visi tik lēni velkas kā uz miršanu.
Kaitina, ka tantiņas tieši veikalam, tirgum, ietves vidū runājas. Maliņā laikam nav interesanti.
Kaitina, ka tantes vienmēr komentē bērna apģērbu, un dažreiz manējo arī. Mani pat tantes aiz muguras aprunāja- ak šausmas, cik viņa ir biezi saģērbusies...
Kaitina, ka kāds skaļi knibina nagus.
Kaitina, ka tirinās.
Kaitina, ka skaļi klausās mūziku bez austiņām vai ar sliktām austiņām.
Kaitina, ka dzer vilcienā un ēd savus čipsus, kas smird pa visu vagonu.
Kaitina, ka skaļi runā pa telefonu vai savā starpā.
Kaitina nervozi cilvēki.
Kaitina cilvēki, kas telefona sarunas laikā vai transporta gaidīšanas laikā staigā uz priekšu un atpakaļ.
Kaitina, ka lekcijas laikā meitenes apmainās ar zīmītēm un smejas, sačukstas.
Kaitina, ka vilciens citreiz nenobrauc līdz zīmītei "1. vagona apstāšanās vieta", jo tad vairs neesmu pie durvīm, kad sagaidu vilcienu, jo jau zinu uz perona, kur tieši pretī būs durvis :D
Kaitina, ja kāds mani pamodina pusstundu pirms modinātāja. Tad- knapi iemiegu un jau modinātājs. Jūtos nepilnvērtīgi izgulējusies.
Kaitina, ja beigusies kafija.
Kaitina, ja vakarā uz galda bijis kas garšīgs, bet pataupu to rītam, un no rīta tā ēdiena tur vairs nav.
Kaitina, kad cilvēki skaļi ēd.
Kaitina, ja man ko pajautā ēšanas laikā, īpaši, ja esmu bijusi ļoti izsalkusi.
Kaitina, ja laižos miegā, bet tad man kāds piezvana (e)
Kaitina, ja veikalā ir inkasācija vai kādai precei nav svītru koda, kad pārdevēja skrien meklēt identisku preci, tad 15 minūtes jāgaida... Vienreiz bija arbūzs par smagu- kasē svari neņēma pretī tādu smagumu- tad nu tas nabaga cilvēks gāja atpakaļ, lai viņam to arbūzu pārgriež uz pusēm, un atsevišķi tad svēra.
Kaitina, ka, ja es ko satīru, tad citi ar āra apaviem izstaigājas pa māju. Nekādas cieņas pret manu darbu. Vai arī atstāj drupačas uz galda, maizi atvērtu uz galda, nazi netīru un dēlīti nenoliek...