Man kauns par savu pagātni

Sad ar to, ka nomaini dzivesvietu, apmekle pasakumus - kaut Bau maminkluba rikotos. Iepazisties ar jauniem cilvekiem. Un nenosodi sevi, tu neesi vainiga - ta dzive notiek. Berna un tavas psihes cakaresana viru atpakal nedabus , piedod :( Doma vai tavs virietis negribeja, lai jus butu laimigi.
Psihologi tev pateiks to pasu ko seit. Ja nemainisi apstaklus , kuros atridies, psihologs nepalidzes. Lai tev veicas.

Mans stāsts ir līdzīgs tikai vīrietim ir laimīgas beigas viņš fiziski ir dzīvs taču ne morāli ..
Pagājušā gadā viņš dzērumā brauca pie manis un cieta avārijā guva ļoti smagas traumas , kuras atstās iespaidu tāpat uz dzīvi !
Viņš nesen bija nolicis tiesības , strādāja viss bija baigi forši . Līdz tajā dienā piesēdās pie stūres dzēris ... un viņa vecāki vaino mani it visā kas ar viņu ir noticis . Viņi ienīst mani , kaut arī viņš palika dzīvs . Viņam tagad ir milzīgas problēmas gan sakarā ar naudu ( tūkstošiem) , gan veselību .
Viņš pēc avārijas sevi pazaudēja .. smagi dzer un ļoti bieži , zaudējis pozitīvo dzīvē .. Avārija izjauca mūsu attiecības tāpat arī mīlestību .. viņa vecākiem tik ļoti nepatīku .. ir smagi jo cilvēks man pat šodien ir svarīgs , jūtu žēlumu un jūtos vainīga pie tā kas notika . Viss sabruka , sapņi , cerības ...nekā vairs nav .
Gribētos lai nekas nebūtu noticis , sāp sirds kad atceros cik laimīgi bijām pirms tā visa ..:'-(

Zini, vieniigais ko vari dariit saja gadiijumaa ir tikt pari, izvele cita jau nav. Sakuma tiec gala ar sevi, lauj vecajam aiziet un tad jau paradiisies jaunas iespeejas.
Gimenei ir saapiigi, bet vins tacu arii bija Tava gimene. Tu nevari vinu vietaa piedot visam kas noticis, tacu neiepringsti tik loti, lai vai ka. Dzives vietas maina buutu pat loti labi, Tev arii ar meitu ir jaadziivo taaalaak, tikai tad taa nasta nonaaks no Tevis nost!
Turies!

Kā jūs rīkotos manā vietā? Es negribu tikties ar saviem draugiem un drauga puses draugiem, man liekas, ka visi domā par mani slikti. Vai nu viņi baidās runāt ar mani vai nu vienkārši nejūtu atbalstu, jo domā, ka es pie visa vainīga. Vēlos aizbēgt no visas pasaules, kaut kur sākt jaunu dzīvi. Vai tas būtu pareizi? Lūdzu, iedomājieties sevi un kā jūs mēģinātu rīkoties? Vai mainītu uzvārdu meitai, ja viņai ir ģimenes uzvārds, kas mūs neieredz? nenovēlu nevienam neko tādu
Dažkārt domāju varbūt kādreiz gribēs satikt meitiņu, kad izaugs liela, jo draugam citu bērnu nav, bet nezinu vai spēšu piedot to, ka grūtā brīdī mēs nevis bijām kopā,bet viņi mani meklēja par vainīgo

Nomaini vidi.

Dažkārt domāju varbūt kādreiz gribēs satikt meitiņu, kad izaugs liela, jo draugam citu bērnu nav, bet nezinu vai spēšu piedot to, ka grūtā brīdī mēs nevis bijām kopā,bet viņi mani meklēja par vainīgo

Pēc tam arī par to domāsi, vispirms parūpējies pati par sevi un meitu.

Bieži izsakies par vīra uzvārdu bērnam, ja Tev tas palīdzētu, tad arī mainītu bērnam uzvārdu. Un domātu pa dzīves vietas maiņu, kaut kā jācenšas negatīvās domās novirzīt uz kaut ko pozitīvu, jo visu mūžu nevar sevi vainot un dzīvot depresijā.

Kad pienaks istais laiks, tad arii domaasi vai satiks tavu meitu un ko tur veel..
Iespejams lidz tam viss jau bus norimis, starp citu, viss tavas pasas rokaas. Ja draugi un gimene ir noversusies, tad iespejams ta arii paliks, vismaz sajaa situaacijaa. Esi pacietiiga un vienkarsi tiec tam pari,maajas sedesana un lieka domasana nepalidzes, tavs berns arii noteikti grib dziivot talak, nevis seedeet tuksumaa.

Grūta situācija. Bet tu tā arī esi atklāti izrunājusies ar drauga radiem? Nu tā pilnīgi atklāti noskaidrot vai tiešām viņiem ir negatīva atieksme pret tevi un nevēlas uzturēt kontaktu ar bērnu. Ja tā viņi arī atbild, ka necieš tevi un bērnu, tad vari domāt par pilnīgu kontaktu pārtraukšanu.
Par uzvārdu, nu es nesteigtos.. ja tēvs ir bijis mīlošs, tad es atstātu uzvārdu, jo tas būtu tas, kas ir palicis no tēva.

Ar vīra ģimeni neesat atklāti izrunājušies, tikai cik mums ir bija kantaktēšanās bēru sakarā un saistībā ar mantām tur viss bija grīstē, ir arī tieši vārdi, ka es vienmēr būšu vainojama viņa bojāejā. Mēs nebijām precējušies, meitai tikai uzvārds ir, man ir cits, bija domas par kāzām, kad meitiņa būs paaugusies

Cik gurdas padomdevējas ... Vai jums tiešām neienāk prātā, ka autore to visu labi apzinās, un ir saprātīga būtne.. ???
viņai viss kas ir vajadzīgs, tas ir laiks, un maza palīdzība no malas nekaitētu..
Beidziet lūdzu ieteikt stulbības ar radiniekiem, vai uzvārda maiņu.. tas ir stulbi ko tādu pieminēt vispār.
Šķiet jūs vadāties pēc drāmas kino sižeta, nevis reālas situācijas izpratnes.

meitene ir pamatīgā dimbā, un ieslīgusi depresijā.. bet jūs prātojat par kaut kādām visiem izprotamām lietām .

Depresiju ārstē, ja naudas nav ārstiem, es varu palīdzēt. Darbs var palīdzēt, jaunas paziņas, kontakti. viss pakārtosies labāk ar laiku, ja pašas emocionālais stāvoklis uzlabosies.

Pamēģini tagad izrunāties. Pazvani un sarunā, ka gribi satikties un atklāti parunāt par notikušo. Kas zina, varbūt esat viens otru pārpratuši. Ja tomēr saruna ir negatīva, pēc tam nebūs jānožēlo savs lēmums, jo būsi zinājusi, ka esi centusies un pēc tam pārmetumi tavā virzienā būtu muļķīgi. Tad arī vairs nešaubīsies vai mainīt dzīves vietu/meitas uzvārdu utt.

cherr

cmooon!!!! izbeidz savu nekam nevajadzīgo gudrību bārstīt.. viņa nezvanīs nekādiem radiem, jo nevienam to reāli nevajag.. tas var būt vienīgi mirkļa vājuma iespaidā. situācija ir , tāda kāda viņa ir! apjēdz to... vīrs ir miris, radinieki nevēlās viņu ne redzēt ne dzirdēt! Kas tur nav saprotams !??? ?Tie ir fakti jums doti, svešiem un tupiem gudriniekiem ...
Tad lūdzu pastrādājiet ar jums doto informāciju, nevis mēģiniet no traģēdijas attīstīt kaut kādu super scenāriju.. kas dzīvē nestrādā

Kā jūs rīkotos manā vietā? Es negribu tikties ar saviem draugiem un drauga puses draugiem, man liekas, ka visi domā par mani slikti. Vai nu viņi baidās runāt ar mani vai nu vienkārši nejūtu atbalstu, jo domā, ka es pie visa vainīga. Vēlos aizbēgt no visas pasaules, kaut kur sākt jaunu dzīvi. Vai tas būtu pareizi? Lūdzu, iedomājieties sevi un kā jūs mēģinātu rīkoties? Vai mainītu uzvārdu meitai, ja viņai ir ģimenes uzvārds, kas mūs neieredz? nenovēlu nevienam neko tādu
Dažkārt domāju varbūt kādreiz gribēs satikt meitiņu, kad izaugs liela, jo draugam citu bērnu nav, bet nezinu vai spēšu piedot to, ka grūtā brīdī mēs nevis bijām kopā,bet viņi mani meklēja par vainīgo

Sveika!
Pazīstu puisi, kas arī bija pie stūres mašīnā, kurā mira viņa blakus sēdošais draugs. Drauga vecāki iesūdzēja to puisi, viņš savus 2 vai cik tur 3 gadus nosēdēja cietumā. Protams, tā nebija sieva vai mīļotā, kas viņam mira, bet tik un tā, tuvs draugs, bija ļoti smagi, kur nu vēl iesēdināja cietumā. Arī domāja, ka neradīs ne draugus, ne ģimeni vēlāk, ka visi ienīst. Puse galvas sirma.
Aizbrauca dzīvot citur, taču tepat LV. Daudz draugu, apprecējies, un daudzi šo viņa stāstu zina, bet tik un tā ir blakus. Domāju, ka ar laiku tā sāpe nedaudz norimst...

Bet par Tavu gadījumu - bērns jau ne pie kā nav vainīgs. Visdrīzāk, ka vēlāk, viņi paši vēlēsies satiks Tavu meitu, jo pēc būtības tas ir vienīgais, kas viņīem palicis no dēla..

godīgi sakot.. man tā apnikuši šito mazgadīgo komentāri... - es arī pamēģināšu vienu tādu tev dot!


Meitiņai Tu esi vajadzīga vesela, salabsti ar radiniekiem, aizej pie psihoterapeita, sadraudzējies ar kādu cilvēku jauku.. dzīvo dēļ bērniņa, centies vairāk smaidīt, un gan jau pasaule tev uzsmaidīs pretī.. Tur aiz mākoņiem ir saulīte..
Es Ticu TEV sanāks!8-)8-)8-)

Situācija ir traģiska,izsaku līdzjūtību mīļotā cilvēka zaudējumā ,taču ieteiktu tev, vispirms tikt galā ar sevi, saprast ka TU Neesi VAINIGA pie tā kas ir noticis, tava vietā pie stūres varēja būt arī kāds cits! Vecāki diemžēl izvēlas vieglāko, lai nebūtu jāmeklē vainīgais, labāk ir vainot kādu kas pa rokai kā saka patrāpījies, tas diemžēl ir tevi . Uzzini kur var apmeklēt visus vajadzīgos ārstus, par saprātīgām cenām, atrodi darbu, kas tev patīk lai vari nedomāt par negadījumu, un pa vecākiem es ieteiktu, varbūt skanēs nesmuki, bet aizmirsti! Nedomā par viņiem, viņi nemainīsies, ja sāpes rimsies kādreiz, tad tāpat kad būs tāda izdevība, tad tev to acīs metīs! Aizmirsti pagātni, dzīvo šodienai! Sāc jaunu dzīvi! Turies! ;-)

Meitiņai Tu esi vajadzīga vesela

Daudz plusu. Mazulīte jau ir zaudējusi tēvu, neļauj viņai zaudēt arī mammu. Piekrītu, ka ir jāmeklē jaunus draugus, jaunus iespaidus, kas ļaus skatīties uz nākotni ar gaišākām acīm. Par drauga radiniekiem - viņi var tevi iespaidot tieši tik, cik tu to pieļausi. Neļaujies viņu draudiem, nesatiec viņus. Zaudējums jau tā ir milzīgs, papildus negatīvas emocijas tev ir kaitīgas.

Visdrīzāk, ka vēlāk, viņi paši vēlēsies satiks Tavu meitu, jo pēc būtības tas ir vienīgais, kas viņīem palicis no dēla..

++++++++

Gribēju jau komentēt, bet tad izlasīju zemāk, ka jums bija kopīga meitiņa.
Tātad - tie cilvēki tevi vaino, jo viņiem sāp dēla/brāļa zaudējums, bet tas neko nepalīdz. Ja viņi nesaprot, ka Tev sāp tāpat kā viņiem un vēl ir jāaudzina vienai pašai meitiņa, tad izslēdz viņus no savas dzīves.
Uzraksti vēstuli (reālu nevis epastā) un nosūti, pēc tam nomaini tel. nr. un, ja vari arī dzīvesvietu. Nezinu kā ar sociālajiem tīkliem, skaties pati, varbūt labāk uz laiku no tiem distancēties.
Tagad tev ir vajadzīgs sevi sakārtot. Palīdzēt varētu meditācija (bez maskas), psihologs vai apcere par to, ka viss ir pārejošs. Paklausies audio versiju krieviski šim te - http://www.joga.lv/joga-vasistha Tas palīdzēs ielikt tavas problēmas pareizā perspektīvā. Agri vai vēlu mēs visi nomirsim. Tagad tev ir jādzīvo tālāk, ja ne sevis, tad meitas dēļ. Tikai nesaki viņai nekad, ka dari kaut ko viņas dēļ, jo savādāk padarīsi viņu par savu parādnieku, bet tas nekad labi nebeidzas. Lai izdodas.

Zinu vienu vietu, kuru izveidojis mācītājs, kur palīdz cilvēkiem ar dažādām problēmām. Tā ir muiža kurā mitinās cilvēki ar dažādām problēmām. Katru dienu ir savs grafiks, lugšanas utt. Pilnīgi savādāka aura, ja interesē uzraksti man privāti atsutisu tev sīkāk.!

Brauc prom no tās pilsētas, atrodi jaunu dzīvesvietu, jaunus draugus, nomaini visus savus kontaktus, nopērc sev skaistu kleitu, aizej uz salonu un ļaunies pamatīgām izmaiņām. Un es gan mainītu meitas uzvārdu, tīri enerģijas dēļ, ko šis uzvārds nes (kā jau pati minēji - šīs dzimtas naids pret tevi). Sāc visu no nulles. No meitas gan nekad neslēp patiesību. Un varbūt, ja tev tā būs vieglāk vai tas varētu palīdzēt - ierīko kādu piemiņas vietu kādā nomaļā vietā (mežā, pie kada īpaša koka vai kur citur), kaut ko līdzīgu kapavietai. Un vari uz turieni nākt un "runāties" ar savu vīrieti. Tev visa sava sāpe un viss sakrātais rūgtums ir jāizlaiž. Izdomā savu veidu kā to darīt. Tas var dziedēt tavu dvēseli.

Un neaizmirsti būt egoiste! Nošpļaujies par citiem un domā tikai par sevi!