Man kauns par savu pagātni

Cik varētu izmaksāt konsultācija pie speciālista? Kaut ko noteikti varētu atlikt,ietaupīt. Bail no tā ka tas būs dārgi

Palūdz nosūtījumu ģimenes ārstei, tad 4,27eur.

Manuprāt, var būt gadījumi, kad jau viena vizīte sniedz lielu palīdzību un skaidrību, pareizi šeit saka, nevajag jau nez cik biežas tās vizītes pie psihoterapeita, var pietikt ar pāris reizēm, - lēti jau nav, bet domājams, šajā situācijā, tas vnk. ir nepieciešams. Ja ir bailes iziet sabiedrībā, tad vēlāk būs bailes ar bērnu iet pastaigās - bērniem vajag svaigu gaisu, redzēt mazliet dabas un arī priekš Tevis tas nav īsti veselīgi. Cilvēki ir sociālas būtnes.

Vai pie psihoterapeita arī der nosūtījums un tad būs tā cena par €4? Diemžēl € 50 nevaru atļauties

Es domāju, ka Tavā gadījumā, ģimenes ārstam ir jānoformē šāds nosūtījums, Tev viņam nav jāstāsta visi savas dzīves sīkumi, jo ģim.ārsts nav psihoterapeits, bet vari informēt, ka šobrīd jūties depresīva, pēkšņā tuvinieka nāve vēl joprojām ir atstājusi smagas emocionālas sekas un vēlies speciālista - šajā gadījumā psihoterapeita palīdzību, - tikai, pirms tam der noskaidrot, kuri ārsti būtu ar mieru pieņemt ar nosūtījumu, varbūt pazvani uz konkrēto psihoterapijas klīniku, vai praksi, noskaidro tās cenas ar nosūtījumu (iespējams var atšķirties, jo ir dārgāki un lētāki šī aroda speciālisti) un tad arī ej pie ģimenes ārsta prasīt.

Un es ļoti ceru, ka ģimenes ārsts neliegsies Tev izrakstīt nosūtījumu, lai taupītu savas kvotas, - šajā ziņā esi uzstājīga - var gadīties, ka viņš/viņa var ierosināt vnk. Tev izrakstīt kādus antidepresantus, bet reāli, Tev vajadzīga konsultācija, tāpēc, uzstāj uz to, ja vēlies, lai tiešām paliek labāk.

Paldies visiem, kas man uzrakstīja arī privāti. Saņēmu arī uzaicinājumu iziet kaut kur kopā no ķiršu-zēns, bet es nespēju nevienam paskaidrot kapec neapmeklēju pasākumus, liekas ka visi par mani visu zinās. Man ir kauns par to visu

Neej nekur ar to ķiršu zēnu, pietiek Tev jau s*du dzīvē.

Piedodiet es nevienu nepazīstu no Jums. Kas ir ar ķiršu-zēns?

cnt ?!

ko komentē mani??

jaunadziive

es daudz komentēju par seksu, un visādas neķītrības.. kas dažām šķiet laikam pretīgi. bet lai tas paliek.
es spēju būt draudzīgs un saprotošs pret dažām personām. es arī zinu , kā ir, ja ir ļoti grūti .

Dzīves vietas maiņa ir labvēlīga jebkuras depresijas gadījumā. Iesaku izdarīt to, kā arī tev būt kopā ar kādu tevi labi saprotošu cilvēku, lai novērstu tavas domas no nepatīkamās situācijas. To psihoterapeitu izraugies kā pēdējo variantu, vislabāk tikt paša spēkiem galā. Turklāt psihoterapeits potenciālo nelabvēlību no drauga radu puses nenovērsīs.

Bet vēl turpinot tēmu - ceļu satiksmes negadījumi notiek teju katru dienu un tas ir fakts - citreiz laika apstākļu dēļ, citreiz vadītāju neuzmanības dēļ, citreiz nejaušības dēļ, - priecājies, ka izdzīvoji, katra dzīvība ir svarīga - varbūt Tev nebija fizisku savainojumu- bet posttraumatiskais sindroms ir pat ļoti iespējams šādā situācijā. Pārmaiņas ir vajadzīgas, bet pozitīvas. Jāsaprot, ka Tu noteikti šobrīd esi svarīgākais cilvēks savas meitiņas dzīvē un arī tam ir nozīme. Puiša radi vaino Tevi, jo viņiem tā ir vieglāk samierināties, - varbūt viņiem bija nepieciešams kāds vainīgais, - ir cilvēki, kas nespēj pieņemt, ka negadījumi notiek - ir daudzi gadījumi, kad šoferi nav vainīgi, pat ja nav tās izcilākās braukšanas prasmes, tāpēc šobrīd nav produktīvi meklēt vainu sevī, arī citos ne. Padomā arī, tie radi taču dzīvo tālāk savu dzīvi, tas nav pareizi, ka viņi neļauj Tev turpināt dzīvot cik nu normāli tas ir iespējams. Varbūt pameklē google.com kādus rakstus par tēmu, varbūt vari atrast kādus domubiedrus, kas gājuši cauri kam līdzīgam, - izrunāšanās ir vajadzīga, pat, ja ne pie speciālista uzreiz, tad ar kādu uzticamu personu gan.

Es piekrītu skudrulācim. Drīzākais pameklē iespēju pārcelties uz dzīvi citur, vismaz uz laiku. Pirmkārt, arī būs vieglāk bērnu iekārtot dārziņā, otrkārt, varbūt izrausies no tā apburtā loka, kurā šobrīd esi iespundējusi sevi. Tev, man liekas, nav bijis dots laiks sadziedēt sevi, jo visu laiku ir bijis jācīnās ar nelabvēļiem. Tu esi pelnījusi sērot un arī pažēlot sevi - galu gala Tu taču zaudēji sev tuvu cilvēku. Bet Tev tas neizdosies, ja Tu turēsies pie vides, kas Tevi dzen depresijā. Tāpēc, jā - sāc ar to, ka nomaini vidi, draugus, visu. Pieņemu, ka vēl esi jauna un Tev vēl visa dzīve priekšā - neļauj to iznīcināt! Un pati neiznīcini.

Izsaku visdziļāko līdzjūtību ar zaudējumu un no visas sirds novēlu atrast spēku atgūt dzīvotvēlmi.

Izsaku liidzjuutiibu!Vai taados gadiijumos,kad ir zaudeets miiljotais un beerna teevs,pie tam tik tragiskos apstaakljos-nevar mekleet paliidziibu kaadaa kriizes centraa? Tur gan speciaalisti straadaa,gan citas maaminjas ar savaam problemaam.Vai arii tie kriizes centri ir domaati tikai no vardarbiibas cietushajaam?

Iestājies bezdarbniekos un 1x varēsi aiziet bez maksas pie speciālista. Gan jau ,kad kādas programmas caur kurām var iet pie speciālista bez maksas .vnk vajag papētīt un uzzināt.

Man vairāk sevis un dēļ meitiņas interesē kā sākt dzīvi no jauna? Pēc tā notikuma mēs arī pārvācāmies uz citu vietu, nedzīvojam tur kur kopā visi trīs dzīvojām, bet vēl joprojām dzīvojam tajā pašā pilsētā un mikrorajonā. Esmu domājusi arī nomainīt uzvārdu, jo baidos ka kādu dienu drauga radinieki varētu kaut ko pāri nodarīt, jo tas ļaunums ir ļoti liels, tā ka brīžam liekas, ka esmu stāvējusi ar automātu pretī savam vismīļākajam cilvēkam un izšāvusi, viņiem nav skaidrs ne tas, ka bija negadījums un ka es tur pat nebiju vainīga, tikai tas, ka sēdēju pie stūres. Meitiņai ir drauga uzvārds, iznāk, ka viņa nēsā dzimtas uzvārdu, kurā viņu ienīst un ienīst mani pašu. Pareizi šeit teica, ar šodienas vēso prātu apdomājot, psihologs man nepalīdzēs tikt galā ar radiniekiem. Man ir sāpes par šo nāvi, bet vēl jānaidojas ar citiem. Es to negribu un esmu piekususi..

Tev savas ģimenes nav, kas varētu tevi atbalstīt?

Tikai mamma kurai tā jau ir diezgan slikti ar veselību, viņa mani vairāk atbalsta padzīvojoties ar meitu, ļauj uz brīdi pabūt vienai

Kaut kā saprotu Tevi.Gribētos Tev kaut kā palīdzēt/atbalstīt morāli :)

1) Aprunājies ar psihologu.
2) Tikai tu un tava uzņēmība sākt kaut ko no jauna ir noteicošais. Atceries - bailes ir tikai galvā, ar laiku arī puiša radiniekiem ir jāsaprot, ka negadījums ir negadījums, dzīvē notiek dažādi, bet, ja pati slēpies četrās sienās, neļauj svaigām domām galvā ienākt, tā arī sanāks, ka būsi jau garīgi aizgājusi, bet fiziski atradīsies tepat. Saņemies meitiņas dēļ!

P.s. Protams, izsaku visdziļāko līdzjūtību, turies!

Kas bijis, bijis. Tiešām iesaku nomainīt dzīvesvietu un piespiest sev nedomāt par notikušo, vismaz pamazām. Skarbi...