Vai es parspīlēju? Sitācija tāda, ka jūtos izslēgta un ignorēta no vīra mātes un māsas puses. Vīra māte piecreizdienā sazvanās tikai ar vīru. Es vienmēr esmu bijsi pieklājīga un centos vienmēr domāt par personīgām dāvanām, ziedie kad apziemoju - bet pretī nekā. Vīra māsa nav ar mani sazinājusies kopš brīža, kad nosauca par egoisti jo vinereiz kad vīra māte prasīja pateicu taisnību par vīra problēmām ar alkaholu. īrs saka ka vaina ir manī, man jācenšas vairāk un jāaizmirst āsas attiekse jo tie esot viņa radi un man jāpieņem. Un tā jau gadu jūtos izslēgta no visas komunikācijas un tik ļoti gribētos, lai vīrs saprot manu pusi un kaut kā kārto situāciju. Ir jau tik tālu ka liekas, ka jāšķiras jo nejūtos ne svarīga ne novērtēta. Vai gribu par daduz?
40
