Dzemdības ārzemēs.

es iisti nesaprotu tavu probleemu. tavs viirietis un beerns ir tava gimene. juus esat viens vesels, kapeec,lai ar vinjiem tev buutu skumji un vientulji?!
man peec dzemdibaam un to laikaa, pat praataa nenaak, saukt visus radus, draugus utt. es gribu sho laiku pavadiit ar saviem pashiem tuvaakajiem - savu viirieti un beernu.

varbuut stress no taa,ka nezini valodu. ja man buutu pirmaas dzemdiibas un es nesaprastu ko man aarsti saka,man arii buutu papildus stress :D

Tiešām mammas un omes ir pagātne, daļa no bērnības, kuras ir tik vecas, ka vienīgais ko ar viņām var darīt = atbalstīt? :D
Es tādā ziņā tad arī neesmu gatava bērnam. Man ir ļoti svarīgi tas, ka mana mamma man ir rokas stiepiena vai viena zvana attālumā. Un man arī kaut kā liekas, ka senāk jaunajām māmiņām ar jauno amatu palīdzēja aprast mammas un vecmammas, nevis ārsti un jaunie tēvi.

Arī man ir svarīga manas mammas klātbūtne. Skatoties uz savām draudzenēm, kuram bēbji, arī viņu mammas aktīvi piedalās, atbalsta savas meitas gan fiziski, fan emocionāli, un man tas šķiet lieliski.
Varbūt kādam ar vecākiem nav tik ciešs un labs kontakts, bet man, piemēram, ir, jo mana mamma ir fantastiska, jauna un enerģiska sieviete, kuru es nevēlos izsvītrot no savas dzīves, jo, redz, pieaugušajā dzīvē vecāku klātbūtne "nav stilīga":D

Varbūt kādam ar vecākiem nav tik ciešs un labs kontakts, bet man, piemēram, ir, jo mana mamma ir fantastiska, jauna un enerģiska sieviete, kuru es nevēlos izsvītrot no savas dzīves, jo, redz, pieaugušajā dzīvē vecāku klātbūtne "nav stilīga"

+++

Kā tu justos, ja viņš pateiktu, ka tev bērnu iepriekš nav bijis, tāpēc būsi sūdīga māte un viņa vienīgā cerība ir ārsti un viņa mamma?

Viņa neko tādu nerakstīja, varbūt mazāk klausies tarakānos sev galvā? Kā vispār var kaut ko tādu uzrakstīt:

Ja attieksmi nemainīsi, varu garantēt, ka tava bērna tēvs gada, divu laikā pēc bērna piedzimšanas tevi pametīs.

Vislabāk depresīvās domas aizdzen rosība :) Izglītojies internetā par grūtniecību, dzemdībām, bērnu kopšanu..
Apgūsti valodas pamatus - noderēs ;)

Gan jau viss būs labi.. ne Tu pirmā, ne pēdējā, kas bērniņu audzina svešumā, bez mammas palīdzīgās rokas ;)

Ja attieksmi nemainīsi, varu garantēt, ka tava bērna tēvs gada, divu laikā pēc bērna piedzimšanas tevi pametīs.

:D Laikam kristāla bumba uz galda visu priekšā pateica :D

NordicBelle, ja nemaldos, tad tev pašai bērnu nav un par to kā būtu, ja būtu tavās dzemdībās tu vari tikai pagaidām pasapņot.
Manējais arī nav nekāds bēbīšu eksperts un zinu, ka piemēru kā rūpēties par bērnu viņš ņems no manis. Pats zin tik daudz kā ieiet youtube.com un atrast video par pamperu mainīšanu.
Ja pat jaunajai māmiņai jāaprod ar bēbi, kurš 9 mēnešus ir bijis turpat viņas vēderā, tad kā justies vīrietim šādā situācijā? Negribu visus vīriešus pataisīt par neprašām un idiotiem, bet nav nekāds noslēpums, ka viņiem rūpes par bērniem nenāk tik dabiski cik mums. Tāpēc man šķiet pavisam normāli gribēt saņemt atbalstu (ja tāds vajadzīgs) no sev cita tuva cilvēka, piemēram, mammas.
Protams, var jau arī tagad diskutēt par to ko dara tās, kurām vecāku vispār nav vai arī uzklausīt varoņu stāstus no tām, kuras ir piedzemdējušas un redziet nav nomirušas un ar visu lieliski tikušas galā bez neviena palīdzības, bet faktu tas nemaina. :)

Autorei vienkārši grūtniecības hormoni iet pa gaisu, a jūs te "autorei dzemdēt nevajadzēja". Ja mūsu senči butu gaidījusi perfektas apstākļus bernu radīšanai, cilvēci butu gājusi dinozauru ceļu.
Pirmās grūtniecības laikā biju identiskā situācijā, bet tik depresīvs noskaņojums nekad nebija bijis un par ko lai butu? Tikko dzimušam zīdainim neko daudz nevajag. Galvenais turi viņu paēdušu un ar tīru pampi un galvenais nestreso ne par ko jo tas uzreiz atsauksies uz bernu, bus nemierīgs. Tas ka esi tālu no pilsētas ir tikai pluss, Tev būs zaļā zona kur bernu vest pastaiga un pašai galvu izvēdināt. Tas ka nav blakus omes un mammas ari ir pluss- neviens tevi nemācīs kā pareizi par zīdaini rūpēties, varēsi darīt pec saviem ieskatiem. Ja par zīdaini labi rūpējas, viņš var nogulēt no vietas 3-4 stundas, laiks kuru Tu vari veltīt tikai sev.
Valodu mūsdienas var iemācīties ari bez kursiem. Atrodi intereses un tajā meklē informāciju attiecīgajā valodā, lasi un skaties video.
Vienīga Tava problēma ir hormoni, neko citu neredzu.

Negribu visus vīriešus pataisīt par neprašām un idiotiem, bet nav nekāds noslēpums, ka viņiem rūpes par bērniem nenāk tik dabiski cik mums. Tāpēc man šķiet pavisam normāli gribēt saņemt atbalstu (ja tāds vajadzīgs) no sev cita tuva cilvēka, piemēram, mammas.

Man mammas nav, bet puisim, kā vecākajam bērnam ģimenē, ir diezgan daudz pieredzes ar maziem bērniem, ir auklējis arī mazos brālēnus un māsīcas, tā kā visdrīzāk padomu prasīšu viņam :-)

raven, jā, gribēju pierakstīt par izņēmuma gadījumiem - puišiem, kuri rūpējušies vai redzējuši kā rūpējas par mazākajiem māsām un brāļiem.

Undiya, te nu tu kļūdies. Es esmu mamma, turklāt par mammu kļuvu ļoti agri un vispār šī loma manā dzīvē nav bijusi no tām vieglākajām (maigi sakot). Es zinu, cik rūgta garoza šai laimei var būt.

Nu, tad kļūda sistēmā vai arī neiedomājos, ka varētu būt tādā vecumā, ka bērns jau tev ir. Vismaz atceros rakstīji kaut ko par kontracepciju, ka tev vienalga, jo bērnus tāpat neplāno. Tas lika man nodomāt, ka tev nav un negribas lai būtu.

Es zinu, cik rūgta garoza šai laimei var būt.

Nu, ja. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti apsveicami tas, ka diskusijas autore jau laicīgi apzinās to, ka viss var nebūt arī tik rožaini. Domāju, ka ir ļoti grūti, ja vienīgais ko skumjā brīdī vari darīt ir uzzvanīt kādam skype.


Es saku, LibaZAR - ja ir iespēja, tad brauciet mājās, sagaidiet savu bērniņu, aprodiet ar jauno situāciju un pēc tam brauciet kaut uz Aļasku dzīvot. :)

Tas ka nav blakus omes un mammas ari ir pluss- neviens tevi nemācīs kā pareizi par zīdaini rūpēties, varēsi darīt pec saviem ieskatiem.

Jā, kā kuram.
Mana mamma labprāt uzklausa viskaut ko, ko pati savā laikā nav zinājusi, tad mēs padiskutējam vai tā varētu būt labāk vai nē.. katrā ziņā no viņas nenākas dzirdēt "aij, kā tad visi bērni ir izauguši?!" :D
A, omīte vispār man domā, ka esmu gudrākais cilvēks pasaulē. Tā kā nemaz nebāztos virsū ar savu padomu. :D

Mēs abi esam patālu no savām ģimenēm (tūkstošos km), līdz ar to meitu darba dienās praktiski čubinu es, brīvdienās jaunais tētis cenšas man būt lielais palīgs. Un neslikti sanāk. Es arī pamperu pirms bērna dzimšanas nebiju mainījusi :-D:-D

Vecmāmiņas mums vairs nevienam nav, mammas....kaut kā negribu. Tas ir mans bērns un es viņu audzinu, kā uzskatu par pareizu. Manai mātei vēljoprojām liekas ok, mani pamācīt (manos teju 30mit), kas man liek celt spuru gaisā, ne nu vairs pa tīņu manierei, bet labāk iztieku ar savu galvu uz pleciem. Drīzāk tēta omei es varētu bērnu uzticēt, ja gribēsim romantiskas vakariņas Parīzē, bet šī ideja vēl ar miglainām aprisēm.

Un runājot par dzemdēšanu, es neizvēlējos dzemdēt Luksemburgā, kur dzīvoju, franču valodas dēļ. Nekad neesmu vēlējusies te dzīvot, lai gan valstī ir 3 oficiālas valodas ( tai skaitā vācu), ārsti lielākoties ir francūži vai beļģi. Mana franču valoda ir bērna līmenī, un vāciski ar mani varēja labi ka viena no 3 vecmātēm runāt. Un uz varbūtību, ka kāds runās angliski, paļauties negribēju. Mūsu laime, ka dzīvojam pierobežā, līdz ar to izvēlējos Vācijas slimnīcu, kas pat tuvāk mājām sanāca. Man bija svarīgi, lai es varētu ar personālu komunicēt, nevis jaunais tēvs (lux-franciski). Un vispār, slimnīcas piedāvā grūtnieču kursus angļu valodā, apskaties, vai Tavā apkārtnē kāda lielākā slimnīca neorganizē.

Prognoze par to pamešanu bija šīs autores frāzes dēļ:

kā jūs jutāties vienas pašas, svešā valstī ar mazu bērnu uz rokām, zinot to, ka apkārt nav neviens (izņemot ārstus), kas varētu palīdzēt gadījumā, ja jūtaties slikti (fiziski/emocionāli)???

Tā ir tā attieksme, ka sieviete visu paņem uz sevi, jo dumjais vīrietis taču neko nejēdz izdarīt kā nākas, un pēc tam brīnās, ka vīrietis sajūtas lieks, nekam nederīgs, atstumts un tāpēc dodas prom.
Tā ir klasika. Ja vīrietis sāk kritizēt sievietes veidu, kā viņa aprūpē bērnu (kas notiek ļoti reti, bet tomēr notiek), arī tad partneru kopdzīvei dienas ir skaitītas.
Bet nevar jau gribēt, lai 20+, 25+ vecumā meitenes to saprastu :) Katram jau pašam patīk uzkāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, kam citas ir kāpušas cita pēc citas.
Neviens vīrietis nav tik tizls, lai nevarētu palīdzēt zīdaiņa/bērna aprūpē. Jā, piedzemdēt un zīdīt nevar, bet visu pārējo gan var. Un ne sliktāk par sievieti.

Man ir 32 un es "vairāk bērnus neplānoju", vismaz pagaidām ir tāda doma. Tas tā, lai būtu skaidrība sistēmā :-)

Un es arī par to, ka, ja ir iespēja, tad autorei būtu visforšāk bēbi sagaidīt LV, ģimenes lokā. Nevis tapēc, ka viena netiks galā, bet tapēc, ka no katra komentāra strāvo nelaimīgums un neapmierinātība ar esošajiem apstākļiem. Un, ja situācija nepatīk, tad tā ir jāmaina. :-)

Raven ai viens no retajiem normālajiem komentāriem:-)
Vai tiešām te dažām nav prāta saprast, ka autorei vienkārši ir normālas sadzīviskas bailes? Ko Jūs, kā, aitas, piedodiet, rakstiet tik stulbus komentārus? Vīrs pametīs pēc 2 gadiem?! Wtf? Labākais, ko uzrakstīt grūtniecei, kura ir stresā, citā valstī:-D

Es nedzīvoju ārpus LV, bet tīri cilvēciski saprotu, ka jebkurai grūtniecei ir savas bailes, savi uztraukumi un ja vēl ir sanācis, ka atrodas svešā valstī, tad, protams, ka uztraukumi mēdz būt lielāki. Tā tomēr ir cita vide, cita valsts, mazāk savējo apkārt. Autore, nesatraucies. Ja vēlies, raksti privāti :) Galvenais ir atrast kādu domubiedru! Mācīties noderīgas lietas bērniņa aprūpē iesaku no grāmatām, saitiem. Man ir tāpat. Es arī gaidu pirmdzimto un esmu bez pieredzes, bet es ticu, ka mēs tiksim galā un ticu "mātes instinktam"(l)

Ja attieksmi nemainīsi, varu garantēt, ka tava bērna tēvs gada, divu laikā pēc bērna piedzimšanas tevi pametīs.

Made my day:-D Laikam tipiski šim forumam:-D

Varbuut saakumaa vajadzeeja apguut valodu, iedziivoties un tad taisiit siiko? Te - pustukshs dziivoklis, valodu nezina, bet sagruusneet vajag pavisam noteikti.

Un kas taa par mistisko valsti, kuraa nav valodu kursu? Ziemeljvalstiis valodu kursus var samekleet katraa nekurienes miestaa. Vai arii taa ir kaada cita valsts?

Nevajag saakt visu no otra gala, tad arii stulbi jautaajumi neradiisies. Ja tik nevariiga, tad peerc maatei vai omei biljeti, lai brauc un tur Tavu rocinju.

Nu man izklausās, ka neatkarīgi no grūtniecības un dzemdēšanas, autore ir manàmi neapmierināta ar savu vīrieti un apstākļiem. Ieteiktu vairāk pievērsties apkārtējās vides sakārtošanā - ierīkot dzīvokli, bērnistabu. Sakārtot savstarpējās attiecības - lasīt kopā internetā informāciju par bērna aprūpi, attīstību, dzemdību pieredzi utt. Aizbraukt uz sliknīcu nelielā ekskursijā. Un galu galā - autore noteikti ir kādā grūtnieču uzskaitē pie ginekologa. Tur var uzdot visus interesējošos jautājumus par slimnīcas aprūpi un visu dzemdību norisi.

Pati otro bērnu dzemdēju ārzemēs un jāsaka, ka man krietni vien vairāk patika, nekā tas bija LV. Medpersonāls mani burtiski uz rokām nēsāja un aptekalēja no visām pusēm, ka vīram atlika tikai tupēt krēslā un lasīt avīzi... Bērns bija aprūpēts, es biju apkopta un aprūpēta un vīram īsti pat darīt neko nevajadzēja.

Par to, ka nebūs blakus neviena no radiniekiem - no manas pieredzes varu teikt, ka nevajag arī. Pirmajā laikā pēc dzemdībām galvenais ir gulēt pēc iepējas vairāk kopā ar mazuli un labi ēst pašai. Ļaut lai viss pārējais rit savu gaitu un nekur nesteigties un netēlot varoni. Vīrietim būtu jābūt gatavam parūpēties par ēdienu priekš tevis un palīdzību bērna auklēšanā - pabarot un nomainīt pamperu varēsi pati, bet staipīt, likt vannā un ieaijāt mazuli gan var izrādīties nogurdinoši un kaitīgi mugurai.
Dzemdības nav nekas briesmīgs! Trakāki ir pirmie mēneši... Ja ir iespēja, nepārliecinātība par saviem un vīrieša spēkiem,un vēlēšanās, vari sarunāt, lai kāds no radiem atbrauc pēc dzemdībām kaut uz pāris nedēļām palīdzēt. Kā jau izteicos - dzemdības ir štrunts, trakākais sāksies pēc tam...

Varbuut saakumaa vajadzeeja apguut valodu, iedziivoties un tad taisiit siiko? Te - pustukshs dziivoklis, valodu nezina, bet sagruusneet vajag pavisam noteikti.

Nevajag saakt visu no otra gala, tad arii stulbi jautaajumi neradiisies. Ja tik nevariiga, tad peerc maatei vai omei biljeti, lai brauc un tur Tavu rocinju.

Kā saprotu, viņa aizbrauca pie puiša dzīvot. Uzreiz valodu apgūt nav iespējams. Un teksts "sagruusneet vajag pavisam noteikti" - kas par marazmu?!?!?! Aizej pie psihiatra - noderēs ;-)

Un kas taa par mistisko valsti, kuraa nav valodu kursu? Ziemeljvalstiis valodu kursus var samekleet katraa nekurienes miestaa. Vai arii taa ir kaada cita valsts?

Varu runāt tikai par Norvēģiju, bet kursi nav tik lēti, lai lieki tērētu naudu. Un te ir ļoti mazi ciemati, kur tādu iespēju nav. pietam viņa nav nosaukusi valsti...