Izvēlīgas ēdājas

Man raada, ka neeedu 24 no 87 produktiem, kas mani raksturo kaa izveeliigi eedaaju. Laikaim jau taada esmu, jo neeedu galju un galjas produktus un arii no augljiem un daarzenjiem ir sis tas, kas negarso.

Dažus no saraksta neesmu ēdusi, bet no minētā man negaršo tikai ananāss. Jā, zinu, ka visi ir sajūsmā par šo augli, bet tā ir vienīgā lieta, kuru neēdu un neciešu.

Haha es ar neciešu ananāsus :D

Neēdu spinātus un brokoļus - pārējais viss garšīgs. (l)

Es neesmu jūras velšu cienītāja ( austeres, gliemji, mīdijas.. Ljeak), bet garneles man garšo ..:)
kā arī kādreiz negaršoja sušī, bet tagad arī dažus veidus varu ieēst..
tas pats ar olīvām.. kādreiz negaršoja nevienas, tagad melnās salātos varu ieēst.

Kaut kā ar gadiem garšas kārpiņas mainās :)

jēlas olas joprojām negaršo. un es domāju, ka negaršos vēl ilgi.. Man nepatīk viss, kas ir glums, staipīgs, dzīpslains, trekns.

Bet tā, es ēdu visu :D

Normāli attīstītiem pieaugušajiem ir lietas, kas garšo, garšo mazāk un negaršo, bet ēst tomēr ēd visu, jo īpaši, ja ir ciemos vai ēd ārpus mājas.

Es gan šim nepiekrītu. Ko nozīmē "bet ēst tomēr ēd visu"? nu kā, lai es ēdu meža gaļu, ja man vēmiens jau no tās smakas nāk? Es ne savās mājās viņu ciešu, ne svešās. Ja kāds grib mani redzēt vemjošu - uz priekšu :D neuzskatu, ka kkas jāēd, jo esi pieaudzis. Negaršo - neēd. Kāda citiem gar to daļa.

Negaršo paprika un ananass :-) Pārējo visu ēdu

Piekrītu Selīnai. No vairums lietām, ko nosaucu man rauj yz augšu no smaržas vien. Atceros bērnību, kad pagalma bērni par mani iesmēja, ka needu krabju nūjiņas un pastēti, tāpēc piebāza pie deguna, un es uzreiz apvēmos.
Piena produkti atbaida jau kopš kadu 3g.v., respektīvi, kopš sevi atceros. Mazajā skolā lika obligāti pienu dzert, nelaida prom pirms glāze nav tukša. Tas gan nebija ok, manuprāt. Katrs rīts bija mocības, vienmēr Sarunāju ar kādu klasesbiedru, lai izlīdz man un izdzer manā vietā. :'-(

Testā man sanāca kādas 4 lietas, ko neēdu/ izvairos ēst.

Man negaršo pavisam noteikti ceptas aknas. Lai gan aknu pastēti (bet ne visas firmas gan) reiz pa reizēm gribas apēst (nu tā vēlme uznāk 2x gadā).
Kopš pirmo reizi ēdu cūkgaļu, man tā nav īsti patikusi. Tad nu , esot pieaugusi, izslēdzu to pa lielam no savas ēdienkartes ( lai gan bekonu šad un tad izmantoju receptēs). Ja esmu ciemos, tad bez problēmām ēdīšu.
Ļoti garšo jūras veltes, bet neiet pie sirds saldūdens zivis. Tām piemīt piegarša, kā dēļ man ir slikta dūša.
Man ir aizspriedumi pret asins desām, mēlēm, nierēm, dzīvnieku pautiem, u.c. orgāniem, tomēr nesaku, ka nepagaršošu kādreiz. Piekrītu, ka daudz ko var apēst, ja tas ir labi un prasmīgi pagatavots :)

es arī piekrītu Selīnai šajā jautājumā.
Nu nav pieaugušam cilvēkam aiz pieklājības jāēd visu, ko liek galdā.

Man ir draudzene, kurai ir celiakālija. Ja viņa ēdīs visu, ko viņai dos, tad namamāte varēs pa taisno uz ātrajiem viņu vest.

:D celiakija, nevis celiakālija :D

Piekrītu, ka garšas uztvere ar laiku mainās. Nezinu, vai Salomē minētie cipari ir pareizi, bet man tiešām kazas siers iegaršojās ap 20 gadu vecumu, bet olīvas negaršo joprojām, varbūt jāsagaida 30 gadu vecums :-P
Bērnībā bija izvēlīga un daudzi ēdieni negaršoja, ar laiku tas ir mainījies, un tagad sarakstā atķeksēju 5 lietas. Pavisam ciest nevaru lakricu, vīrs jau zina, ka pats nedrīkst ēst, ja grasās drīzumā mani noskūpstīt, tiešām rauj uz augšu.

Garšo viss, kas ir ĪSTS! Visi dārzeņi, augļi, gaļa, zivis, piena produkti, saldumi, kuri ir dabīgi. Es kaifoju, kad aizbraucu pie vecākiem uz laukiem un varu dārzā saplūkt zaļumus, ēst ogas un pacept īstu gaļu uz grila :-P Noēdīšu visu aveņu krūmu, bet tai pat laikā, piemēram, veikala ārzemju avenes man šķiet nereāli pretīgas.
Īpaši tas attiecas uz saldumiem. Riebjas sintētiski saldumi ar augu taukiem, kaut kādi saldējumi vai sieriņi, kuros ir tīra sintētika. Vai krāsainās limonādes un enerģijas dzērieni. Tiešām atbaidoši, kā kaut ko tādu var ēst un dzert. Veikala medus tortes - to pretīgumu reti kas var pārspēt :-D

Selīna
Ja cilvēkam ir 1-3 lietas, kas ļoti riebjas, tas ir normāli. Bet ja cilvēks neēd veselu virkni produktu un pat produktu grupu bez objektīva iemesla (slimība), tad tas neliecina neko labu par cilvēku.

Ameliya
Tavs komentārs ir tikai apstiprinājums manam iepriekš teiktajam :-D Labāk tu to nebūtu rakstījusi un sevi apkaunojusi :-D Cilvēks, kas joprojām dzīvo savā bērnības pasaulītē ar bērnības traumām IR infantils. Vairumam bērnu garšo kečups, makaroni, cīsiņi un pelmeņi, utt. un negaršo sīpoli un vārīti burkāni utt. . Bet tikai pieaugot un iepazīstot pasauli, cilvēks atveras visam jaunajam un ir gatavs iziet ārpus komforta zonas. To sauc par garīgu nobriešanu, kā rezultātā cilvēks kļūst pieaudzis. Tepat šajā tēmā daudzas raksta-agrāk negaršoja, tagad ēdu. Jo viņas pieauga.

teika-spolite, piekrītu. Vēl ir tāds faktors, ka, ja vecākiem nav bijis saprāta barot bērnu ar normālu ēdienu, nevis cīsiņiem, tad arī pieaugot viņam daudz kas negaršo. Jo visu bērnību ir rijis makaronus. Tā man bija ar draugu. Atceros, ka bijām ciemos pie viņa mammas un viņa ķeksēja no zupas viņam ārā burkānus, kad lēja zupu viņam. Es viņai prasīju, ko viņa dara? Viņam tak negaršojot burkāni, viņa atbildēja. Draugs ēd burkānus gardu muti visās manās zupās un prasa vēl, tāpat kā virkni citu dārzeņu, kas viņam itkā negaršo, pēc mammas domām. Sīpolus, burkānus, ķirbjus, kabačus utt. Visu ēd. Vajag tikai jēgt pagatavot :D

Zazy1
Es jau rakstīju, ka nav runa par ēšanas ierobežojumiem, kas saistīti ar slimībām, nepanesamībām.
Pieaugušam cilvēkam ir jāspēj nolikt malā savs - garšo, negaršo, ēdu, neēdu-citu cilvēku sabiedrībā. Man personīgi riebjas cilvēki, kas atnākot ciemos namamātei lepni paziņo, ka neko no tā, kas uz galda neēdīs, jo dzer tikai Tetly melno tēju (tāpēc namamātes piedāvātās 4 alternatīvas neder), salātus neēdīs, jo tur ir olīvas, uzkodas arī nē, jo tur ir tomāti un redīsi, kūciņas arī nē, jo tur ir ķirši. Un tādu cilvēku ir daudz! Un arī "neēdamo" lietu saraksts katram ir tik garš un atšķirīgs, ka iegaumēt vai ņemt vērā ir teju neiespējami. Teikšu atklāti, man ir tādu viesu vietā neērti no namamātes, kas ir centusies. Un tas vēl jo vairāk liekas infantili, jo daudz ko no tā, ko neēd, var taču pastumt šķīvī malā un neēst, ja reiz tik ļoti negaršo.
Tas pats ar kafejnīcām/restorāniem, kad sākas-man lūdzu grieķu salātus bez tomātiem un gurķiem, havajiešu picu bez ananāsiem utt. Itkā pavāriem vairāk darīt nav ko, kā katram klientam mainīt receptūru. Pieaudzis cilvēks izvēlēsies tādu ēdienu, kur visas sastāvdaļas garšo vai to, kas negaršo, atstās uz šķīvja.

Nopietni?! Es arī neesi gaļu ikdienā un citus produktus no saraksta pat neatceros, kad pēdējo reizi baudīju, bet tas jau uzreiz nenozīmē, ka atsevišķos produktus vispār nekad neēdu.

Da beidziet vienreiz, "nesaprotu kā var to vispar ieēst", "ēdu tikai īstus produktus" kas tie par argumentiem.

Tie izvēlīgie no manas pieredzes ir tiesi tie, kuriem bērnībā mammas vai reti, neko negatavoja!

wasp
Esmu ļoti, ļoti daudzas reizes redzējusi tevis aprakstīto situāciju. Tā tiešām ir klasika! Un daudzi tik ļoti pierod pie tā, ka mammīte visu negaršīgo (ko iespējams pēdējo reizi nogaršoja 2 gadu vecumā), ka to joprojām pieaugušā vecumā pieprasa visur un visiem, ko to, to un šito neēd.

Arī es neesmu izvēlīga ēdiena ziņā, jo pie liela izsalkuma ēstu gan jau visu :-D
Bet šīs lietas man īpaši neiet pie sirds puravi, kazas siers, pūdētie sieri jo bieži tiem ir rūgtena piegarša un nepatīkama smarža, buļļa pauti, lai cik tie ir labi pagatavoti sit cauri piegarša un pienainā konsistence, kazas piens, humuss, parastais piena spēks (s)

Man personīgi riebjas cilvēki, kas atnākot ciemos namamātei lepni paziņo, ka neko no tā, kas uz galda neēdīs, jo dzer tikai Tetly melno tēju (tāpēc namamātes piedāvātās 4 alternatīvas neder), salātus neēdīs, jo tur ir olīvas, uzkodas arī nē, jo tur ir tomāti un redīsi, kūciņas arī nē, jo tur ir ķirši. Un tādu cilvēku ir daudz! Un arī "neēdamo" lietu saraksts katram ir tik garš un atšķirīgs, ka iegaumēt vai ņemt vērā ir teju neiespējami.

O, šis ir vienkārsi briesmīgi! Man patīk uzņemt viesus un gatavot maltīti viesībām, dažādas uzkodas, salātus un tā, bet katru reizi, pirms viesībām lauzu galvu un mēģinu atcerēties, kas kuram negaršoja (tāpat vien vai principa pēc, jo manā draugu&paziņu lokā nav tādu krasu dažādu ēšanas kustību pārstāvju, vai cilvēku ar veselības problēmām) - vienam sēnes un zivis, citam zirnīši un kukurūza, citam tomāti un gaļa. Kādu brīdi iespringstu, mēģinot izgudrot alternatīvas, lai visiem labi, bet vēlāk atmetu ar roku un gatavoju attiecīgo ēdienu tā, kā ierasts un paredz mana recepte ar domu - gribēs - ēdīs. Negribēs - lai nāk ar groziņu. Tiesa, pēc viesībām ļoti reti kad ir kaut kas palicis uz šķīvjiem...tad jau laikam viss izrādās ēdams kādā brīdī :D