Principā nerunāju krieviski darbā. Protams, lika un bija situācijas, kurās bija jārunā, tad arī runāju, bet pārsvarā - tikai latviski. Neviens nepiesējās, izņemot dažus klientus, kurus ātri apklusināju, vienkārši pasakot, ka esmu savā valstī un tās ir manas tiesības.
Man vispār nav skaidra šī rāpošana uz ceļiem krievu priekšā. Cilvēki, kas šeit nodzīvojuši 10-30 gadu no vietas un nav iemācījušies elementāru latviešu sarunvalodu. Un man vēl vajadzētu viņu priekšā izkalpoties? Ne prātā nenāk! Man redz, tā ir krievu valoda ir jāmācās, ja gribu sevi parādīt kā inteliģentu cilvēku, bet viņiem nez kurš ir iedevis privilēģijas buldurēt, kā viņi vēlas, pie tam zemē, kas nav viņu dzimtā un nekad nebūs. Tas ir nožēlojami un es ļoti ceru, ka drīz pieņems likumu, ka valsts iestādēs ir jārunā tikai un vienīgi valsts valodā.