Man liekas, ka 25 gados cilvēks vēl attīstās, kāpj pa karjeras kāpnēm, ok, var būt sava dzīvesvieta, īrēta, bet vai tad cilvēks var nopirkt jau savu dzīvokli par 70 000 un sakrāt uzreiz 10-15 tūkstošus pirmajai iemaksai vai arī vēl varbūt nopirkt dzīvokli bez kredīta? Stipri šaubos.
Nezinu nevienu pazīstamu sievieti, kurai ir svarīgs vīrietis, ar SAVU dzīvokli (ne īrētu), dārgu auto. Drīzāk ir svarīgi redzēt, vai vīrietim ir savi mērķi, vai viņš ir patstāvīgs. Un nereti, sava dzīvesvieta (arī īrēta), auto parāda, ka savos 25+ gados viņš ir kaut ko jau iepircis. Domāju, autore bija domājusi tādus tipus, kuri neko nedara, dzīvo uz vecāku rēķina, tusē ar draugiem, savā dzīvē nav iegādājies NEKO.
JĀ, man ir pazīstams 32 gadus vecs vīrietis. Viņš dzīvo pie vecākiem, nav pat savs velosipēds. Strādā, bet visu algu notriec lupatās, datora spēlēm un klubiem. Nebrīnos, ka vecpuisis.
daudzas skuķes dzīvo fantāzīju un ilūziju pasaulē, ka nāks vīrietis un atvieglos viņu dzīvi iekārtojot savā dzīvoklī, bet pašas savu pēcpusi nevar pakustināt. Cik no šīm "dāmām" atbilst prasībām ko izvirzījušas?
Nezinu par citām. Kad iepazinos ar savu vīrieti, man bija savs dzīvoklis, bet nebija mašīna. Viņam īrēts dzīvoklis un mašīna. Pēc pusgada ievācās dzīvot pie manis. Mani tas nekādi nemulsināja, jo redzēju, ka cilvēks ir strādāt gribošs, mērķtiecīgs, stabils un kopā mēs sasniegsim vēl vairāk.