Sveikas , meitenes!
Nevaru aizmigt, jo nomoka viena lieta, kuru izdarīju šovakar.
Lieta tāda, ka nesen uzsāku attiecības, it kā vakar mums bija, ja nemaldos ceturtais randiņš. Parasti čatojam draugiem.lv, kad neesam tikušies. Tad nu tā. Es netīšām ievirzīju sarunu nepareizajā gultnē, teicu, ka mani visi pamet un negribu tikt sāpināta atkal. Man atbildēja, ka mani nepametīs. Un tad es teicu, ka esmu pieradusi un pieķeros pie viņa arvien stiprāk ar katru tikšanos.
Tad man bija tāds ''bļin''. Mamma, kādreiz mācīja, ja patīk kāds vīrietis, tad nekādā gadījumā nedrīkst to pateikt, jo vīrieši ir iekarotāji.
Protams, puisis atbildēja arī, ka es viņam patīku.
Es rīkojos pareizi? Protams, man patīk tas puisis, bet vai vajadzēja to teikt. . .