Mīlu savu draugu, ļoti, bet man sirds sāp, ka viņš ir tik neizlēmīgs. Vakar bija plānots romantisks vakars, bet viss beidzās ar raudāšanu un aiziešanu gulēt. Mēs esam viena vecuma, es tūlīt beigšu 2. kursu, viņš beigs 1. kursu, jo pirmo programmu izbrāķēja, arī šo gadu pabeigs citā, bet nezin, vai turpinās, jo nepatīk, nesaista.. un, aj, es vairs nevaru. Augstākā izglītība nav visiem, tas ir normāli, bet tad vajag normālu ideju un mērķi, ko darīt. Patīk mašīnas, bet neuzskati, ka vari bīt inženieris, tad mācies par mehāniķi, darbs būs, interese ir, jā, nebūs augstākā, bet, ja šitā mētājas, kāda jēga? Vecāki viņu vēl visu laiku atbalsta arī materiāli, nezinu vairs, ko iesākt.. ne jau mācīšanās ir iemesls šķirties, bet iemesls, ka viņš pats nezina rīcības plānu, eh.. sirsniņa sāp ļoti :(