Lieta tāda, ka vecvecākiem laukos ir dzīvoklis. Vairākus gadus stāvēja tukšs, te pēkšņi ka no zila gaisa, uzradās cilvēki, strādnieki, kuriem nebija kur dzīvot. Stāstīja cik grūti, ka jāguļ mašīnā, pa dienu jāstrādā. Protams, ome mierīgu sirdi atdeva atslēgas, bez nekādiem līgumiem- un tā , tiešām, bija liela kļūda, lai jau cilvēciņiem ir kur dzīvot.
Un tā, šie strādnieki, dzīvo par baltu velti jau tur 6 mēnešus, ne maksā īres naudu , uzsver to, ka viņiem neviens nav teicis , ka būšot jāmaksā, un + vēl ome samaksā par ūdeni un elektrību- par to vispār biju šokā (t)
Strādāt, vairs nestrādā , dzerstiņi notiek gandrīz katru dienu , dzīvokļa durvis salauztas , sekcijas stikli izsisti , un neviens nevar neko viņiem pateikt , jo taču viņi esot teikuši, ka vispār nedzerot.
It kā dzīvoklis un vecmammas vārda, viņa atbildīgā , negribās jaukties iekšā, bet nu noskatīties , ka dzīvoklis tiek nolaists arī nebūtu pareizi.
Ko Jūs darītu šādā situācijā? :-)
48
