Es dziivoju blakus uzvaras piemineklim un vemt gribas paskatoties kas tur notiek.
Es tikai katru gadu smejos par dažu politiķu murmulējumiem, ka 9. maija atzīmētāji patiesībā piemin kritušos un svin kara šausmu beigas. Jēziņ, tak nē - viņi svin PSRS dzimšanu, PSRS (lasīt - Krievijas) uzvaru karā un sajūsminās par piedzīvojumiem, "sasniegumiem" kara laukā. Atceras savu kādreizējo diženumu un klusībā cer, ka vēsture atkārtosies.
Ja jau tie būtu tik izteikti atceres un pieminēšanas svētki, tad nebraukātu apkārt visādi ķēmi improvizētos tankos, mašīnās ar uzrakstiem "na Berļin" un netusētu tā, ka visa pamale skan.
Protams, katrs var svinet ko grib. Vienkarsi skumji ka sie svetki tiek svineeti Daugavpili daudz vairak neka piemeram Latvijas valsts svetki.
Pa Daugavpili brauka tanki, koncerti, visur georga lentites un krievu karogi.
nav jau labi teikt , bet tiem veterāniem nav vairs daudz atlicis , tā kā ir cerība , ka , piemēram , manai meitai nebūs jāskatās šie masu izgājieni !
Ja man būtu teikšana, tas piemineklis tur nestāvētuManuprāt, tāds uzvaras piemineklis ir tomēr daļiņa no mūsu vēstures, lai arī cik raiba tā nebūtu bijusi..