Man šodien pārdomu diena. Divas stundas runāju pa telefonu ar meiteni, kurai jau pāris reizes dzīvē ir nācies palīdzēt un tā ne pa knapo. Nē, stāsts nav par to, ka nožēloju, ka palīdzēju - tieši prieks uz viņu skatīties, kā saņēmusies, kā dzīvē labi viss nokārtojies un tad tas zvans. Viņai bija viss sakrājies un es biju vienīgais cilvēks, kam viņa to varēja izstāstīt - nav tik rožaini, kā izskatās. Sarunas beigās viņa man pateica "Paldies". Biju šokā, jautāju par ko? Un viņa teica:"Paldies, ka uzklausīji!"
Tā nu es visu dienu pārdomāju, kā tas tā sanāk. Kopš kura laika cilvēki ir pārstājuši cits citā ieklausīties un palīdzēt vienkārši tāpat. Katrs vārās savās problēmās un cilvēcība vienkārši izzūd...