Miruša cilvēka mantas

Es, godīgi sakot, negribētu velkāt sveša miruša cilvēka drēbes.

Ja viņam bija auto vai nekustamie īpašumi, tad atdod man.

Kapēc sadedzināt?
Es laikam atdotu Sarkanajam krustam!

Kā vēlies. Domāju, ka arī mūsu humīšos var atrast drēbes, kuras piederējušas cilvēkam, kurš jau ir miris. Gan jau kādam tās drēbes noderēs un neviens no to nēsāšanas sliktu galu neņems! Noteikti noziedotu tam pašam Sarkanajam krustam.

Es arī domāju, ka vislabākais ir nodot Sarkanajam krustam. Tas jau nenozīmē, ka drēbēm "slikta aura" vai kā - visi taču kādreiz nomirsim. Un ir taču labi, ja ar tām drēbēm/mantām var palīdzēt kādam trūcīgajam, kuram praktiski vienalga, no kurienes tās drēbes nākušas, ka tikai ir ko uzvilkt...

Es, godīgi sakot, negribētu valkāt sveša miruša cilvēka drēbes.

Humpalās nekad neesi iepirkusies? Tur jau nekad nevari zināt - dzīvs vai miris valkātājs. :)

Sarkanais krusts, Otrā elpa. Mēbeles, grāmatas, traukus var kādā no FB lapām atdot.

Es atdotu Sarkanajam krustam, tā ir arī darīts iepriekš.

Novalkātas un ar lietojuma pazīmēm izmetu. Par pārējām, es ieliku sludinājumu, ka atdodu jaunas un mazlietotas drēbes. Īsu aprakstu un maisu skaitu. Pieteicās cilvēks, kas netālu dzīvo, aizvedu, atdevu. Protams, būs cilvēki, kas prasīs katru drēbi bildēt un sūtīt pa pastu par savu naudu, tad, kad atteiksies to darīt, nolamās, bet tādus var un vajag ignorēt. Par Sarkano krustu runājot, man nebija ticības, ka darbinieki pirmie neizlasīs, ko vajag pašiem...

nejau kādam atdos tās drēbes, kurās cilvēks nomira (:D), tādēļ, protams, ka atdod labdarībā. Kādam, kuram tās drēbes tiešām vajag, būs vienalga miris cilvēks vai nē, kuram tās piederējušas.

Agrak butu dedzinajusi. Bet tagad taa domajot, atdotu labdaribai visu, ko vel iespejams valkat un nav izdilis.

Par to,'ka izlasa drebes pirmie darbinieki-tas notiek, manuprat, visas iestades. Pat slimnicas ta dara. Biezi vien no3 maisiem beigas paliek pusmaiss...:-|

Un ja pat viņas paņem sev, kas par to? Jums žēl arì miruša cilvēka drēbes? :-D varbūt viņām vajag tik pat ļoti kā kādam citam.. varbūt arī žēl atdot bomžiem kuriem dzīves norakstītas.

Drēbes, kurās cilvēks miris- sadedzina (vismaz mēs tā darijām).
Pārējās pat īsti neatceros, kaut ko izmetām, atdevām.

Kad būšu gatava, tad nesīšu drēbes un apavus uz Sarkano krustu,izmest žēl, jo drēbes tiešām ir ļoti labas.
Drēbes, kurās vīrs nomira, domāju, ka morgā iznīcināja.

Bet ko iesākt ar visādiem sīkumiem, uz kuriem skatīties nespēju, bet izmest arī nē? Es apzinos, ka pēc kāda ilgāka laika, es skatīšos uz tām mantām savādāk, jo es nepieķeros lietām, bet piemiņu glabāšu sirdī. Laikam jau atliek visu salikt kastēs un noglabāt kādā stūrī.

Muša, vai es pareizi saprotu, ka miris ir tavs vīrs?! Izsaku visdziļāko līdzjūtību! Turaties abi ar mazo!

Es domāju arī, ka varbūt saliec kastēs... ar laiku arī sapratīsi, ko vēlies paturēt, ko varbūt var arī atdot tālāk. Bet pagaidām to visu vienkārši noglabā kastēs.

Es izmestu drēbes ārā vai kaut kā iznīcinātu.
Un mantas..hmm arī izmestu.
Kaut ko atstātu par atmiņu.

Ebe, jā, pagājuši jau gandrīz divi mēneši, bet man joprojām visas mantas stāv tā it kā vīrs būtu ar mums. :'-(

Ja veca cilvēka drēbes tad uz pansionātu.
Pansionātos ir daudz vecu cilvēku, kas savu pensiju visu samaksā par pansionātu un viņiem drēbes ir nobružātas un praktiski nekādas. Vecie ļaudis vienmēr priecājas par kaut kādām drēbēm un personāls izdala pēc izmēriem un vajadzības. :)