Nu savaa vecaa ,miilaa teemaa ierakstiisu!
Es piederu pie tiem cilveekiem,kuri atziist savas kluudas,meeginu atvainoties,laboties.Tas nemaz nav viegli -runaat par sevi ko sliktu,bet es atziistu,ka emociju uzpluudos,es arii nevaru novaldiities!Viens labums ir tas,ka es neturu dusmas ilgu laiku,neesmu atriebiiga-ne dziivee,ne forumaa.
Es atceros siis teemas rasanos-nu bija emocijas sakaapusas,menopauze utt.Izklausaas jau smiekliigi-nu forums,nezinaami cilveeki,bet beigu beigaas vairaaku gadu laikaa sie nezinaamie cilveeki ir paarveertusies par labiem pazinaam,pat draugiem,un tiek daudzas lietas uznemtas personiigi.Pilniigi piekriitu,ka tas nav veseliigi.
Tas uzskats,ja esam forumaa,tad noteikti dziivee kaut kas nav kaartiibaa ,laikam nebuus pareizs .Par sevi es varu teikt,ka man pietruukst taada parunaasanaas,padaliisanaas par visu un neko .Tajaa pasaa laikaa es esmu apmierinaata ar savu nosleegto dziivi,neveelos sev apkaart daudz cilveeku.Patiik savs ierastais dziives ritms.