Pieļauju, ka laukos vai mazpilsētās dzīvojošajiem mans viedoklis varētu nepatikt :)
Pirmkārt, es vienmēr gribēju uz Rīgu, jo tur ir daudz vairāk cilvēku - mazāka iespēja, ka apkārtējie ciešā bariņā Tevi aprunā, mazāk intrigu un "savu cilvēku" skolās, darbavietās utt. Tieši cilvēki mazpilsētās un laukos mani vienmēr ir tracinājuši ar savu klačošanos, uztraukšanos par citu viedokli un savējā uzspiešanu. Tā pretīgā apziņa, ka visi visu zina un visiem par to ir pareizais viedoklis.
Otrkārt, laukos un mazpilsētiņās absolūti nav ko darīt, garlaicība. Tautu dejas un folkloras ansamblīši mani neinteresē, bet ne kino, ne teātra, ne normālu kafejnīcu nav. Ko tur daudz, pat ar veikaliem mēdz būt problēmas.
Treškārt, ar manu profesiju laukos vienkārši nav ko darīt. Burtiski.
Ceturtkārt, man vienkārši patīk civilizācija - pilsētas gaismas, iespēja nakts vidū aiziet paēst (vai pasūtīt), sabiedriskais transports utt. Laukos ir jauki, bet tikai vasarā un tikai īstos laukos, nevis mazpilsētā. Neizslēdzu, ka nākotnē varētu pārcelties uz ārzemēm, uz kādu lielāku pilsētu, jo Rīga tik un tā ir pamaza.
Kas attiecas uz lauku darbiem - protu teju visu, gan malku skaldīt, gan pļaut, gan govi slaukt, gan ar traktoru braukt. Pie vecmāmiņas daudz ko iemācījos, bet tagad to darīt nav ne mazākās vēlēšanās, es vienkārši neesmu lauku cilvēks. Lai dzīvotu laukos, jābūt citam raksturam un krietni piezemētākām, praktiskākām vēlmēm.
Tas viss ir mans personiskais viedoklis, tā ka, neņemiet ļaunā :)