Visu cieņu tev citās tēmās, bet tava attieksme pret audzināšanu ir šausmīga un pilnīgi nepieņemama.
Minēju tikai vienu gadījumu. Īsti kopumā par audzināšanu vispār nerunāju...
Un ja tu pati neaudzini, tad dod zaļo gaismu sabiedrībai audzināt pa savam un tās ne vienmēr ir ļoti pedagoģiski pareizas metodes.
Nekur neteicu, ka mans bērns tā dara un, ka es neaudzinu. Bet tieši tāpat, kā dažas te smagi pārspīlē ar to, ka bērni ir tik debīli un izlutināti, ka princesēm visādi traucē normāli sabiedrībā atrasties - tiešu to pašu dažreiz gribu tādām arī pateikt, ka bez viņām un viņu egoistiskās bieži vien pasaules uztveres (bez bērniem un pieredzes šajā jautājumā) pastāv 1000 un 1 situācija, kad gadās tā, kā gadās - un tā nav ne traģēdija, ne baigākais notikums, ne pārākās šausmas audzināšanā, bet vnk gadījums... Bērns ir bērns - kas šim galvā mēdz rasties, to neviens nevar paredzēt un nevar vienmēr visam izsekot, nevar vienmēr par visu paspēt atvainoties, nevar vienmēr bērnu savaldīt un visu viņam aizliegt. Citreiz mātes ir tik nogurušas (morāli), no bērna izdarībām, ka goda vārds iestājās tāds totāls apniciens uz to, ko viņš dara. Godīgi, labāk, lai tā ļaunā tante paņem un uzbrēc beidzot šim svešajam bērnam, jo pašai mēdz gadities jau aizmirst, ko nozīmē dzīve bez bērna un viņa blēņām...
Interesanta situācija. Vienā kafejnīcā ierīkota bērnu rotaļu istaba (ar iespēju turpat sēdēt un ēst vecākiem). Tajā istabā tāds non-stop nepārtraukts troksnis - spiedzieni, klaigas, smiekli, un vnk ļoti skaļas visvisādas skaņas bez pauzēm. Bērni spēlējas. Normāls cilvēks tādā istaba izturētu varbūt pāris minūtes labākajā gadījumā, kad viņam jau sāktu sāpēt galva un sabojātos apetīte un garastāvoklis. A kas notiek ar vecākiem?.. Mierīgi sēž, spēj pat klusi sarunāties savā starpā starpā un ēd. Jo ir pieraduši... Godīgi sakot, iespējams pat priecājas, ka beidzot bērns/bērni ir ar kaut ko savā starpā aizņemti un beeeeeidzot ir likuši mierā vecākus.
Dažām vajag tikai pusstundiņu sabiedriskajā transportā pabraukt kopā, vai uz ielas garām paiet, vai pavisam neilgu laiku vēl kaut kā saskarties, bet nu jau tāāāādas dusmas par neaudzināto knēveli un tik brūk virsū mātēm, ka šīs audzināt nemāk. A jūs kaut stādaties priekšā, kā būtu, ja šis "briesmonis" ar jums būtu diendienā n-tos gadus un tā vai tā katrreiz rādītu savu raksturu, lai kā jūs viņu audzinātu?...
Attieksme dažām tieši tāda, kā pret kasierēm veikalā - kad nemaz i nenāk prātā iztēloties, cik nogurusi viņa var būt, cik piekususi no negācijām un garajām darba stundām un ļoti lielu uzmanības un atbildības devu. Nē, kur nu... Ja par lēnu, vai kur kļūdās - noteikti atradīsies kāda "gudrīte", kura izgāzīs savas dusmas apvainojumos par to, kāda šī kasiere ir atsaldēta idiote...