Sveikas, dāmas!
Situācija ļoti nopietna gan nešķiet, bet manī iekšā sēž tāda paliela trauksmes sajūta un nepārliecība.
Ar draugu esam kopā vairāk kā divus gadus, vienu dienu viņš nāca klajā ar paziņojumu, ka bija ticies ar kādu meiteni, kura man tiešām no sirds nepatika, lai gan savu nepatiku vienmēr atstāju pie sevis (mums diezgan bieži nācās satikties ikdienā), un vienīgais, kas man sāpēja un mani aizskāra, bija fakts, ka man tas tika noklusēts, jo, ja pareizi sapratu, tad abi bija ik pa laikam rakstījušies jau kādu laiciņu, tad nu sākās pārmetumi man par to, ka esmu sacēlusi traci par neko, ka viņam neatbildu (man vajadzēja to vienkārši pārdomāt) utt. Un pavisam, pavisam nesen man atklāja to, ka viņi satikās nevis vienu reizi, bet gan vairākas reizes. Šeit gan varu piebilst to, ka draugam jautāju vai tā bija viena reize vai vairākas, un viņš, protams, atbildēja, ka viena. Vienā brīdī spēcīgi sastrīdējāmies, un viņš atklāja, ka, iespējams, viņam viņa patīk. Tagad viss ir nokārtojies simpātiju ziņā, primārā esmu es, mani mīl, mani lutina, dod man jebko, ko viņš uzskata par nepieciešamu,
BET iekšā sēž tā nedrošības sajūta par to visu, un sāp jau tā noklusēšana un tikšanās aiz muguras. Šajā ziņā paliku nesaprasta, jo man pateica, ka ja jau man to izstāstīja, tad jau nekas aiz muguras darīts nav.
Varbūt tiešām vienīgā problēma ir manā uztverē, tādēļ vēlos dzirdēt Jūsu viedokļus.
Paldies jau iepriekš!:-)
1
