Ar pirmo bērnu nelabumi(tas būtu pārāk maigi teikts) bija kā no sākuma tā līdz kādam 7., 8. mēnesim noteikti. Drausmīga jūtība uz smakām/smaržām. Ēst gribējās, bet no visa bija slikti. Pārsvarā tikai gulēju un gulēju arī slimnīcā pie sistēmām,kas neko diži nelīdzēja.
Otrs bērns mani "pasaudzēja"-tikai sākumā bija tāda pretīga sajūta,ka likās,ka kāds maitas putns iekšā nosprādzis, ar ēdienu bija tā,ka nezināju,ko pirkt jo nezināju vai tiešām gribēšu vēlāk to produktu ēst.
Trešais bērns arī mani kaut cik pasaudzējis,bet arī sākumā bija tā pretīgā sajūta iekšā, ka nācās pagaudot,lai atnes man kādas zāles. Vienīgi ievēroju,ka tagad uz beigām man atgriezusies oža,kas bija pazudusi,kopjš slimošanas un viss liekas pretīgs, kaut kāda nepatika uz produktiem sāk rasties,slikta dūša...nezinu,varbūt tas no uztraukumiem vai arī,ka finišs vairs nav tālu.