Hey (l)
Mūsu dēliņš nāca pasaulē 20. janvāra agrā rītā Siguldas slimnīcā :) 3,590 kg smags un 55 cm garšs puika vārdā Dominiks :-)
Tad nu īsumā par to, kā mums gāja - jau 19. janvārī jutu sāpītes visu dienu, bija aizdomas, ka varētu tās būt pirmās kontrakcijas, bet tā kā nekad nebiju tādas jutusi, tad domāju, ka diez vai, jo sāpītes bija dikti neregulāras un viegli pārciešamas, periodiski pārgāja pavisam :-) Vakarpusē dikti sāka vilkt muguru un ap pusnakti sāpītes jau palika stiprākas, bet joprojām ne tādas, kas liktu aizdomāties, ka pēc pāris stundām jau satikšu savu brīnumiņu .. domāju iet pagulēt, bet draugs juta, ka nevaru aizmigt, teica, ka brauksim .. es spītējos pretī un gribēju sagaidīt rītu, bet tā kā aizmigt tiešām nebija iespējams, ap plkst. 3 naktī piekritu doties ceļā :) Mašīnā šķita, ka viss pāriet un ierodoties nodaļā ar sāpes bija palikušas mazākas, domāju, ka noteikti tiksim sūtīti mājās, bet nekā - atvērums bija jau 5 cm, uzlika uz tonīšiem un tā kā viss jau strauji notikās, pēc tonīšu pieraksta paliku arī dzemdību zālē, nevis devos uz palātu .. sākās diezgan nepatīkamas un grūti pārciešamas, ļooooti ilgas apmēram divas - trīs stundas, līdz pirmo reizi ieraudzīju mūsu dēliņu (l) Es biju iedomājusies, ka noteikti raudāšu, bet biju tik apjukusi, ka nesapratu, kas notiek |-) bet, protams, biju ļoooti, ļoti laimīga (l)
Satikšanās stāstu biju iedomājusies pavisam citādu, ir mazliet sajūta, ka tas būtu paskrējis pārāk ātri garām, tagad ar tāda mazliet dīvaina sajūta, ka puncī vairs neviena nav, bet mūsu dēliņš kopš vakardienas čuč jau mājās (l) Iztiku bez EA un šuvīte ar tik viena pavisam maza, par ko pašai liels prieks :)
Par Siguldu varu teikt visu to labāko - bez nekādiem līgumiem attieksme bija lieliska, lai gan to dažu stundu laikā piedzima vairāki bērniņi, vecmāte vispār ļoti, ļoti palīdzēja un atbalstīja, bet arī viss pārējais personāls abas dienas bija laipns un pretimnākošs :-)