Man nav dzīves

 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Pat nezinu ar ko lai sāk...pirms pusgada aizgāju no darba, jo tas mani izsmēla pilnībā, ja tad, kad sāku strādāt biju sajūsmā, man ļoti patika, tad pēc 2 nostrādātiem gadiem tur, biju nelaimīga, likās, ka nav dzīves - darbs, mājas, darbs, mājas un tā uz riņķi. No sākuma, aizejot no darba, biju laimīga - gāju uz dažādiem kursiem, lekcijām, randiņiem ar savu puisi, sportoju, daudz laika pavadīju ar māsu un viņas bebīti, auklēju mazo, kad māsa brauca pa savām darīšanām, katru rītu agri cēlos, gatavoju māsai brokastis, tīrīju māju, gatavoju pusdienas, meditēju, utt, darīju visu ko. Ar darba meklējumiem nesteidzos, jo tāpat bija labi. Pēc dažiem mēnešiem māsas vīrs paņēma viņu un mazo uz ārzemēm pie sevis, es paliku viena, bet tāpat jutos laimīga, pusis pārvācās pie manis uz dzīvokli, jo viņš strādā 6 dienas nedēļā pa 13h un sanāk reti tikties. Tad es katru rītu cēlos, gatavoju viņam brokastis, kārtoju māju, turpināju nodarboties ar sevi, daudz lasīju,utt, bet ar laiku tas viss sāka apnikt.

Pārstāju sportot, pārstāju iet uz kursiem, jo apnika, vairāk laika sāku pavadīt mājās, retu reizi aizbraucu uz citu pilsētu pie vecākiem, tās bija foršas dienas. Bet pārsvarā sēdēju mājās, gatavoju ēst un kārtoju māju.

Vēl pēc kāda laika man apnika arī tas, sāka parādīties slinkums mazgāt traukus pēc tam, kad biju pagatavojusi kaut ko, atļāvos to visu atstāt uz nākošo rītu, un tā lēnām, lēnam, sāku dzīvot bardakā. Tad atkal saņēmos, sakārtoju perfekti māju un kādu nedēļu atkal uzturēju to kārtībā. Pēc tam atkal sākās - gāzes plīti nenotīrīju pēc gatavošanas, tā vietā, lai nomazgātu netīro krūzi, iemetu to izlietnē un paņēmu jaunu, utt, pēc tam arī gatavot vairs negribēju - sāku pasūtīt ēdienus, bieži pierunāju draugu paēst kaut kur ārpus mājas, utt. Tagad esmu atsākusi gatavot, bet mājās joprojām ir mazs bardaks un es nevaru sevi piespiest to sakārtot.
Ir dienas, kad pieceļos no rīta, uztaisu draugam brokastis (to neesmu pārstājusi darīt, draugs jau pieradis, grūti atradināt), tad ieguļos atpakaļ gultā un aizmiegu. Pieceļos ap 12:00 un saprotu, ka man neko negribas darīt, noguļu līdz 18:00, tad pieceļos, piesēžos pie datora, ēdu, dažreiz aizeju līdz veikalam, bet tad nejūtos kā es, jūtos kā svešs cilvēks šajā pasaulē. Vienu brīdi domāju, ka jāsāk strādāt, sūtīju savu cv uz tām darbavietām, kas man patika, bet mani nekur neņēma, jo man ir tikai vidējā izglītība. Par pārdevēju strādāt negribu, negribu, lai kāds pazīstamais mani redz.
Pēc tiem visiem atraidījumiem dēļ izglītības man jau ir bail meklēt darbu, gribēju sūtīt uz vienu kompāniju par sekretāri, bet paskatoties uz sevi, rodas domas galvā "nu, kas tu par sekretāri, ir daudz labāki varianti, ar izglītību, vecākas, ar pieredzi, bet tev nav nekā".
Un es nesūtu.
Es saprotu, ka man nav dzīves.
Es nezinu ar ko lai sāk.
Man negribās neko darīt, kā tikai gulēt gultā un lai citi man liek mieru, bet no otras puses, es saprotu, ka tā ir problēma, tā nedrīkst un es tik ļoti gribu dzīvot.
Es gribu ceļot, gribu braukt kaut kur ar stopiem, gulēt teltī, gribu izlēkt ar izpletni, gribu iet uz operām, gribu tik daudz ko, bet problēma ir tāda, ka tam visam vajag naudu, bet man nav naudas, tik cik dzīvošanai un ikmēneša skaistuma procedūrām (vispār, priekš kam man tās skaistuma procedūras, ja es tāpat katru dienu pavadu mājās sūda treniņtrēpā?) nu, labi, stopiem nevajag, bet man bail, kas zina kāds vadītājs var gadīties. Un nav neviena, kas gribētu ar mani to darīt.
Es nezinu, ko man darīt.

Izplūdu gari un dikti, pat nezinu vai manā gadījumā vispār var palīdzēt, pat nav padoma ko dot.
Bet vismaz ceru, ka izlasot par manu dzīvi, tu sapratīsi, ka tava ir vienkārši pasaka.
20.02.2015 15:20 |
 
Reitings 1405
Reģ: 17.02.2012
Es gribu strādāt, bet es gribu tādu darbu, kas man patīk - es negribu ieiet atkal no vienas rutīnas otrā, kad atkal ir darbs, mājas, darbs, mājas un maniem sapņiem par ceļošanu no pārdevējas darba nebūs līdzekļu.


Kāds ir tas darbs un ko Tu esi darījusi, lai sasniegtu savu mērķi?
20.02.2015 16:20 |
 
Reitings 1431
Reģ: 09.10.2012
Iepriekš esi strādājusi, tas ir liels +! Bieži vien darba pieredze ir vērtīgāka par augstskolas diplomu, tā kā turpini tik meklēt darbiņu un atradīsi. Un nenokar galvu. Tuvojas labs laiks, lai ikdiena nepaietu rutīnā sāc vairāk laika pavadīt pastaigās, redzot kā viss apkārt notiek iespējams Tev arī radīsies iedvesma. ;-)
20.02.2015 16:22 |
 
Reitings 680
Reģ: 01.04.2012
Izklausās pēc veģetatīvās distonijas sākuma stadijā!
20.02.2015 16:24 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Kāds ir tas darbs un ko Tu esi darījusi, lai sasniegtu savu mērķi?



Es ļoti gribu palīdzēt cilvēkiem, es jau minēju, ka vispār esmu optimiste un mīlu cilvēkus, lai arī cik tas neticami tagad, kad nespēju pat paskatīties uz citiem cilvēkiem un izvairos no viņiem, izklausītos. Es gribētu būt ārste, tas ir mans sapnis, gribēju iet uzreiz pēc vidusskolas uz Stradiņiem, bet izdomāju, ka jāpastrādā, jāiekrāj nauda, ko maksāt par studijām un tad nākošajā gadā iestāšos. Tad, kad aizgāju no darba nācās izmantot to naudu sevis uzturēšanai.
20.02.2015 16:25 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Artimēzij, tu tā saki, it kā man ļoti patiktu, bet man nepatīk tāds dzīvesstils, es riebjos pati sev. Katru vakaru es sev saku - rīt celšos un darīšu visu to, ko vēlos, bet, no rīta pieceļoties, man negribās neko.

Kas ir veģetatīvā distonija?
20.02.2015 16:29 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es vienkārši gribu būt laimīga, darot to, kas man patīk.
Vairaak centreejies tagad uz siim domaam.Aiztaisi acis un meegini iet cauri tam "daarzam",kuraa tu redzi sevi.
Man liekas,ka tu esi cilveeks ,kurs loti veelaas buut vajadziigs!To var just peec rakstiitaa saakumaa.Tu labi juties tiesi tad,kad paliidzeeji maasai uttVarbuut draugs tevi par maz ieveero?Kaut kas tevii ir iestaajies taads,kur tu nejuuti to -es esmu vajadziiga!Meegini to dabuut atpakal.Par daudz tavaa tektaa ir tas-man nepatiik...
20.02.2015 16:36 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Vairaak centreejies tagad uz siim domaam.Aiztaisi acis un meegini iet cauri tam "daarzam",kuraa tu redzi sevi.
Man liekas,ka tu esi cilveeks ,kurs loti veelaas buut vajadziigs!To var just peec rakstiitaa saakumaa.Tu labi juties tiesi tad,kad paliidzeeji maasai uttVarbuut draugs tevi par maz ieveero?Kaut kas tevii ir iestaajies taads,kur tu nejuuti to -es esmu vajadziiga!Meegini to dabuut atpakal.Par daudz tavaa tektaa ir tas-man nepatiik...


Paldies, Emmanuelle, tāda sajūta, ka izgāji cauri manai dvēselei, tik precīzi visu pateici, ka es sapratu, ka tā laikam ir, man pat asaras saskrēja acīs.
20.02.2015 16:41 |
 
Reitings 774
Reģ: 16.01.2015
Ko jūs ņematies ap to,ka draugs viņu nav pametis? Skauž,ka vīrietis palicis ar sievieti arī tad,kad viņa jūtas nomākta,bet jūs pameta brīdī,kad neatgādinājāt Elle žurnāla vāka modeles?

Man ir nedaudz citādāka situācija kā tev-man ir darbs un skola,bet es nejūtu,ka dzīvotu. Spogulī es sev besīju,dzīvokļa sienas man besī,cilvēki uz ielām besī,vispār apkārtējā vide besī. Viss ir apnicis.
Bet es arī cenšos kaut ko darīt,lai mainītu tu,un dikti ceru,ka man izdosies,lai gan brīžiem nolaižas rokas,jo tas nav tik viegli izdarāms.
20.02.2015 16:44 |
 
10 gadi
Reitings 6339
Reģ: 01.04.2009
Es gan nenosodīšu, jo pašai pirms 3 gadiem starp iepriekšējo un pašreizējo darbu bija apmēram tādas pašas izjūtas. Tie mēneši, kad biju bezdarbniece bija nekādi. Citi, mani satiekot, teica: "Tev gan forši, tu vari atpūsties un darīt, ko vēlies", bet es jutos nogurusi un neko negribēju darīt. Biju domājusi, ka nu tik mācīšos (uzlabošu angļu val.), izmēģināšu jaunas ēdienu receptes, bet neko no tā arī neizdarīju. Tāpat bija doma vairāk iet sabiedrībā un tikties ar darugiem, ko citkārt varbūt arī nebija laika darīt, bet tā vietā sēdēju mājās un kā autore saka, dažreiz tik vien kā aizgāju uz veikalu un pasēdēju internetā. Maja gan bija kārtībā, bet tas arī viss. Viss dienas plāns!
Sevi galīgi nesaucu par slinku, jo citkārt un arī šobrīd darbos raujos pamatīgi, bet tas bija tāds periods. Tā patiešām ir, jo vairāk esi bez darba, jo mazāk vispār gribas ko darīt un meklēt to darbu (pašapziņa arī pazeminās). Apburtais loks - nav darba, nav pašapziņas; nav pašapziņas - nav darba. Domāju, ka sevi par zemu vērtē (es arī sevi tā vērtēju), gan jau būtu laba un derīga kādam darbam, tikai vajag saņemties pārkāpt sev pāri jo ātrāk, jo labāk!
Vari parunāt ar kādu paziņu, varbūt kāds zina, ko ieteikt, ne jau ļoti paļauties uz to, ka darbu pasniegs uz paplātes, bet varbūt der apjautāties, mazums kas.
Man arī var teikt, ka tā notika. Darbs pats mani atrada un izrāva no depresīvā perioda. Nezinām, kā būs tev - bet pacīnīties savas labsajūtas vārdā noteikti vajag! Veiksmi! :-)
20.02.2015 16:46 |
 
10 gadi
Reitings 3547
Reģ: 09.10.2009
Sāc strādāt, tad arī nebūs laika šitādām muļķībām - rakstīt to visu forumā! -.-
patiesībā tu pati esi viens milzīgs haoss - raksti,ka neko negribas darīt, bet redz pabaudīt ceļojumus utt gan gribas. Sāc pelnīt naudu un baudi tos savus ceļojumus un izpletņus..

Pašai nav pretīgi no sevis - tik ļoti palaisties?
20.02.2015 16:47 |
 
Reitings 4320
Reģ: 24.04.2012
Nav pieredzes. Jau 10 gadus strādāju nonstopā :D Bet es pieļauju, ka visa atslēga ir mērķis. Ir jabūt kādam mērķim, kādai nodarbei. Tas pat var nebūt darbs, ja pietiek līdzekļi tā var būt ceļošana, vai kādi kursi, sevis pilnveidošana. Bet darbs tiešām ieliek kaut kādos rāmīšos. Vajadzīga tomēr spēcīga pašdisciplīna, lai spētu uzturēt interesantu un noderīgu ikdienu, ja nav jāiet uz darbu.
Tagad gan es gribētu paņemt atvaļinājumu uz mēnesi vai diviem, no visa atslēgties, pēc gada nenormālās rukāšanas, bet zinu, ka ilgi tā nevarētu, jo pat atvaļīnājumos ilgojos pēc darba.
Veiksmi tev atrast kaut ko sev sirdij tuvu :)
20.02.2015 16:54 |
 
Reitings 1716
Reģ: 27.07.2012
Ir arī citas darba vietas apkalpojošajā sfērā bez Maxima un McDonalds, nevajag dramatizēt. Ir daudzi forši apģērbu veikali,apavu, rotaslietu, tāpat ziedu utmldz. veikali, kur nemaz tik grūti nav un neviens nenodzenā.
Ja atradīsi darbu, tad būs arī stimuls no rīta celties, pucēties un doties, tāpat vakarā nebūs tik daudz bezjēgā pavadīta laika un būs prieks tos traukus nomazgāt, lai nākamajā rītā viss tīrs, kārtīgs un prieks atkal celties un doties uz darbu.
Neviens jau nesaka, ka Tev veikalā vai tmldz. ir jāstrādā visu mūžu.

Tev sava puiša nav mazliet žēl, ka viņš raujas pa 13h dienām, bet Tu nedari neko? Ja Tev būtu savi ienākumi, tad viņam arī noteikti būtu vieglāk..

Katrā ziņā - veiksmi izrauties! :)
20.02.2015 16:56 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Vajadzīga tomēr spēcīga pašdisciplīna, lai spētu uzturēt interesantu un noderīgu ikdienu, ja nav jāiet uz darbu.
+
Es to ieveeroju tiesi tad,kad saaku straadat mazaak.
20.02.2015 16:57 |
 
Reitings 1716
Reģ: 27.07.2012
No pārdevējas algas var iekrāt un ceļot, no pieredzes saku. ;)
20.02.2015 16:58 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Pašai nav pretīgi no sevis - tik ļoti palaisties?


Ir. Es ienīstu sevi.

Tev sava puiša nav mazliet žēl, ka viņš raujas pa 13h dienām, bet Tu nedari neko? Ja Tev būtu savi ienākumi, tad viņam arī noteikti būtu vieglāk..


Man ir sava nauda.
20.02.2015 17:01 |
 
Reitings 774
Reģ: 16.01.2015
Mellene uzliec mantru,aiztaisi acis,paklausies mantrā,ieklausies sevī...un pajautā,ko tu vēlies šajā dzīvē darīt!
20.02.2015 17:05 |
 
Reitings 82
Reģ: 01.12.2014
Skumji,atceros ka biju nonākusi līdzīgā situācijā, kādā šobrīd esi tu.Rutīna mani jau nebija pametusi vairāk kā 2 gadus un tad vienā dienā vienkārši izlēmu,ka mainīšu savu dzīvi pa 180 grādiem,pilnīgi visu....Uzteicu darbu,tikko biju nolikusi tiesības un visus savus iekrājumus ieguldīju braucienam uz Norvēģiju un darba meklējumiem(es nesaku ka emigrēt ir labi un vispār es to neatbalstu)bet tas kā mana dzīve izmainījās un es pati,bija lieliski.Nesaku ka tev ir jādodas uz ārzemēm,bet sāc kaut ar mazumiņu,nomaini vidi kurā atrodies(kaut nomaini krāsa interjērā), pārkrāso matus, dodies uz vietām kuras iepriekš neesi apskatījusi,tici mums Latvijā un tepat Rīgā ir daudz izstāžu zāles un muzeji piemēram.Galvenais,ir gribēt ko mainīt un tad tev izdosies ;-)
20.02.2015 17:13 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Tu vari dzemdēt bērnu un tad Tu nevarēsi gulēt caurām dienām dīvānā ... :D Nopietni, neesi apsvērusi ieguldīt sevi ģimenei ?
20.02.2015 17:22 |
 
Reitings 774
Reģ: 16.01.2015
Tev sava puiša nav mazliet žēl, ka viņš raujas pa 13h dienām, bet Tu nedari neko? Ja Tev būtu savi ienākumi, tad viņam arī noteikti būtu vieglāk..
Viņas puisis tev naudu prasa,ka tevi tas tā uztrauc? :D Varbūt puisim patīk viņu uzturēt,neesi iedomājusies?
20.02.2015 17:24 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Nu man gribas teikt, ka īsti gudra tu neesi. Tas nav gluži apvainojums no manas puses, bet tāds kā novērojums...
Cik saprotu, darbs tev bija +/- labs un labi apmaksāts. Kas tev par bzdinksu uznāca, ka vajadzēja pēkšņi to pamest - tā arī nav skaidrs... :-/ Ja tev bija plāns pēc vidusskolas pastrādāt, iekrāt naudu un iet uz RSU, tad kāpēc to nerealizēji? Kaut kādu mirkļa emociju vadīta (no parastas rutīnas nobijies! tad nu gan...) pameti darbu. Tā vietā, lai ietu mācīties kā plānoji - visu naudu notrallināji nevērtīgās nodarbēs. Nu kur tev prātiņš bija?...
Kāpēc nenostrādāji līdz kādam noteiktam laikam pirms iestājeksāmenu sākumam, bet pameti darbu kas zin kad? Kāpēc laicīgi negatavojies iestājeksāmeniem, ja tev tik liela vēlme būt par ārstu?

Radās iespaids, ka tu esi vētraina un nepastāvīga persona - neko nevari izdarīt kā nākas un līdz galam. Ne mācības pabeigt, ne darbā ilgi noturēties, ne dienas režīmu noturēt nemainīgu, ne kursus pabeigt, ne iekrājumus nenotrallināt - kā kas, tā "ai, apnika! negribu vairs šito, gribu kaut ko citu!". (t)
Ļoti iespējams, ka kļūdos (kaut nu tā būtu!!!), bet nu tas ir tas iespaids kas man radās...
20.02.2015 17:51 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits