Manā pusē pat 70 gadīgie kaimiņu vīrieši stāvēja puķu veikalos rindās ar mīlestības pilniem smaidiem kā pusaugu puišeļi :)
Labi, iespējams, Latvijā daudziem ir aizspriedumi pret šiem amerikāniskajiem svētkiem, bet tās atrunas, ka mīlēt jau var katru dienu, pārsteigt oriģinālāk ir ne-Valentīndienā utt., nozīmē, ka arī dzimšanas dienā vai kāzu jubilejās slinkākie vīrieši var atrunāties, ka tas taču nav oriģināli pasniegt dz/d vai kāzu jubilejas dāvanu un ēst kūku vai citādi atzīmēt. Un vispār, kāpēc jaapsveic pat vārdiski? Kāpēc jānopūlas? Bet sakat ko gribat, maza vilšanās jau ir. Protams, būs kāda, kura kareiviski teiks, ka dāvanas jau nevajag blah, blah, blah.. ir citas vērtības. Mīlestība jāskata pēc darbiem u.c. sevis zondēšanas, lai aizdzītu to vilšanos. Tas nenozīmē, ka cilvēkam, kurš priecājas saņemt dāvanas, nav dzīvē vērtību.
Un, jā, mani apsveica! Saņēmu gan ziedus, gan rotaslietas komplektu, gan nenormāli skaistu un mīkstu halātu, gan naudas maku. Šodienas turpinājumā tikšu vesta uz restorānu un kino. Vīrietis apsveica arī savu mammu ar ļoti skaistu un lielu orhideju ziedu kompozīciju, kā arī savai vecmammai ziedus nosūtīja :)
Vīrietis tika pie skaistas žaketes no manas puses un lielās virtuļu kastes (kurus jau dažus mēnešus vēlējās nogaršot no vienas konkrētas vietas, bet nekādi nesanāca tā vieta pa ceļam).
Kāpēc nesvinēt, ja var svinēt? :)