Dienas, kad esmu bijusi patiesi laimīga un mīlēta nav publicētas, tās ir tikai manas, jo mana laime ir mana laime.
Man ir jautājums tām, kuras publicē dāvaniņas, utt. Kāda ir jūsu motivācija, meitenes?

Man ir jautājums tām, kas sūdzas par pušķu un dāvanu licējām - jūs viņām arī acīs pasakiet, cik tas, jūsuprāt, stulbi ir?
Man ir viena draudene, kura ir tiešām burtiski atkarīga no sociālajiem tīkliem. Kad dodamies kaut kur kopā pavadīt vakaru, tad vienmēr jau laicīgi viņai palūdzu, lai izslēdz telefonu un bauda vakaru - reizēm arī izdodas. Savu nostāju esmu paudusi, viņa to zina un, pavadot laiku ar mani, cenšas neiečekoties katrā bārā un nepublicēt kokteiļu bildes no katra bāra. Savukārt kopā ar citiem draugiem, kuriem arī ir ārkārtīgi svarīgi soc.portālos publicēt to, ko viņi katru dienu dara un kā pavada laiku, un ko ēd - viņa labprāt publicē visu iespējamo, zinot, ka draugi neiebildīs, bet gluži otrādi - priecāsies, ka tiek ietagoti kokteiļu bildēs. Līdz ar to, atbildot uz jautājumu - jā, draugiem saku arī acīs, un lūdzu mūsu kopīgajos vakaros piebremzēt ar soc.portālu lietošanu.
Es nesaprotu šitos tekstus - mīlēt var katru dienu, dāvanas var dāvināt katru dienu bla bla bla. Bet tad ko, jūs vispār nesvinat nekādus svētkus? Jo to tak var darīt visās dienās. Tad atmetat Lieldienas, jo olas tak ar var sakrāsot jebkurā dienā. Tāpat kad bija tēma par Ziemassvētkiem, daudzas rakstīja - galvenais jau nav dāvanas utkjinputji.
Nesaprotu šitās galējības. Ja dāvina zsvētkos dāvanas tas nozīmē, ka nekas nav svarīgāks par dāvanām. Ja svin Val.dienu tas nozīmē, tie kas svin nemāk izrādīt mīļumu ikdienā utt..
Kas jums ir?
Manā uztverē svētki padara ikdienu krāsaināku. Jo vairāk īpašu dienu, jo labāk.
kaut kādas ar dzīvi neapmierinātās te nolasījušās un ar lielo sāpi iekšā
Veeru valjaa sho portaalu un zinaaju, ka buus tieshi taada diskusija. Vai tieshaam peec katriem sveetkiem kaadai jaaizveido kaut kas tik infantiils.