Var atteikties gan no ārstēšanas, gan no izmeklējumiem. Uz analīzēm tu noteikti tiki nosūtīta, lai ārsts varētu saprast, kas tev kaiš, vai dzelzs līmenis nav par zemu, vai nav iekaisums u.t.t.. Asins analīzēs nevar redzēt vai tu esi dzērusi cukurūdeni, zāļu tējas vai antibiotikas. Tajās var redzēt tikai to, kas notiek ar tavu ķermeni, piemēram, var izvērtēt vai ārstēšana palīdz.
Un vēl- vai ģimenes ārstiem ir noteikti gadījumi, kad, piemēram, jāsūta uz asins analīzēm, nu, teiksim, reizi 3 gados jāsūta katrs?
Man jau šķiet, ka nē. Ja ģimenes ārsts liek obligāti ik pēc trīs gadiem veikt analīzes, tas tikai nozīme, ka viņam rūp savi pacienti.
Par antibiotikām... kā jau Neons teica, tās jebkuram cilvēkam pazemina imunitāti. Tās ir ļoti spēcīgas zāles ar kurām nevajag spēlēties. Ja dzer, tad dzer visu kursu, jo nākošo reizi tieši tās antibiotikas var nelīdzēt nekam, jo tavam organismam jau būs izstrādājusies imunitāte pret to. Ja esi pārliecināta, ka tu tiešām esi tikai saaukstējusies, iesaku aiziet uztaisīt analīzes (priekš sevis tas ir vērtīgi), ignorēt ārsta izrakstītās antibiotikas (ir tādi ārsti, kas uzskata, ka pret visām kaitēm jācīnās ar tām, jo tas ir vieglākais ceļš) un dzert daudz zāļu tējas. Ja sāp kakls, ir dabīgs preperāts - tāda pūšama smilkšķērkšķu eļļiņa, nosaukumu gan tagad nepateikšu, bet aptiekā noteikti zinās.