Cilvēki, paskatās, kas notiek lielveikalos gan brīvdienās, gan darba dienās, un tad runājiet par trūcīgumu. Kā šodien atceros, ka studiju gados stipendijas tika piešķirtas nevis labākajiem studentiem, bet tiem, kas skaitījās trūcīgie. Ziniet, tāda fifiņa, nokārusies ar zeltiem, kažokiem un jaunākajiem telefonu modeļiem saņēma stipendiju, jo skaitījās trūcīgā, tā ka ir zināms, ka arī pie šī statusa, ja grib, var tikt, bet vajadzība nespiež.
LV paradokss ir tas, ka bezdarbs un trūcīgums aug tieši tāpat kā pieprasījums pēc darbiniekiem.
Protams, protams, paradokss nr. 2, ka katrs ķerras stūmējs ar 5 klašu izglītību un deju pulciņu grib ar X5 braukt, bet ziniet, ja gribi strādāt, darbu var atrast.
Paradokss nr. 3 - LV lauki, kur, it kā, jāmirst badā, jo darba nav, bet diez kādēļ vietējie lauksaimnieki vai uzņēmēji lūdzās, lai kāds nāk pastrādāt, bet nē, vietējiem vieglāk ir saņemt trūcīgo pabalstu, pudelei sanāk un vairāk neko nevajag.
Tāda alga ir reāla, pat ļoti. Esmu parasts mirstīgais, nevienam "nepietuvināta" un varu to apgalvot. Bet ziniet, ļautiņi, ir jāstrādā un daudz.