Man ar kārtības uzturēšanu ir gājis dažādi.
Vienu laiku tīrīju kampaņveidīgi, nu tā, kas sataisam riktīgu bardaku un tad vienu dienu pavadu visu tīrot, kārtojot un beržot. Mana loģika bija tāda, ka labāk veltu tam pasākumam vienu dienu, nevis katru dienu mokos kaut ko tīrot un kārtojot.
Pēc kāda laika man tas apriebās, nolēmu, ka tomēr vieglāk visu uzreiz novākt un neielaist to bardaku.
Kādu laiku tas arī darbojās. Bet tad atkal attapos, ka esam jau lielajā bardakā.
Tagad ir kaut kas pa vidu, it kā cenšamies ar vīru visu novākt, savākt uzreiz, citreiz nesanāk, ik pa laikam uztaisam tādu lielo tīrīšanu. Nu kaut kā mēģinam panākt, lai dzīvoklis vienmēr izskatītos daudz maz normāli.
Esam samazinājuši tīrāmo platību, jo viena istaba ir nemanot pārvērtusies par noliktavu, kur sabāzti riteņi, neizmantoti trenažieri, drēbju maisi, kalni ar apaviem, visāda sadzīves tehnika, īpaši veiksmīgi izvēlētas dāvanas no radiem. Nu viss, ko negribas turēt acu priekšā. To istabu reizi pa reizei piekārtoju, bet tur ir tā, ka bez kārtīgas ārā mešanas tur neko daudz labot nevar.
15
