Tobrīd bija 17 un tā jau viss drebēja pie dakteres kabinetā,bet vienīgā viņas atbilde bija,ka domā,ka man tas vispār nav vajadzīgs un man bija teju vai jālūdz divreiz. Beigās jau recepti dabūju, otreiz aiziet sadūšojos, bet attieksme apmeram ar : ko tad atskrēji, vai nedzirdēji ko teicu.. katrā gadijumā diezgan 'tabu' tēma man palikusi, tādēļ arī pārtraucu lietot,jo ārstu tobrīd iespēja mainīt nebija.