es nesaprotu vai ar mani nav labi vai ar manām attiecībam?!!

Ar vīru esmu runajusi par to kā jūtos, lai nedomajat, ka turu sevī un neizrunajos, teicu, ka man gribās lai arī viņam to gribās, nevis izdara tikai tāpēc, ka es to vēlos. Bet man tiešam trūkst kaut kas...

esam precējušies vien paris menešus, kopā vairak par gadu

Nu ja pēc jau tagad jūties kā 20 gadus kopā, tad kas būs tālāk????

Es vairak vēlos pavadīt laiku divatā, vai lai vīrs mani uzaicina uz kino,teātri, vakariņām vai vienkārši liek justies kā viņa jaunajai sieviņai, sievietei.

Šķiet, ka par ātru no randiņperioda ielecāt laulībā.....
Ko darīt?? Nu vai nu samierinies, vai taisi revolūciju:D Vispār jau arī pate vari uzaicināt vīru uz kino, teātri, vakariņām u.t.t. Neesat tak pusaudži pēc otrā randiņa, ka Tev tagad jāsēž un jāgaida, kad tad tas vīrietis spers nākamo soli!

Es saprotu, ka pati to varu izdarīt, visu varu pati, bet es gribu būt sieviete. Es uzskatu, ka tā jau daudz daru :)

Šķiet, ka par ātru no randiņperioda ielecāt laulībā.....

Vai pirksts gredzenā liedz iet uz randiņiem?

Izdomā, ko pati gribi un tad ko prasi, nevis gribu kaut ko, nezinu ko.

nu tad priekškam darīji tik daudz? beidz darīt! problēma atrisināta :D

Cik mazs ir bērns? Vai ir kam viņu atstāt? Kad ir bērni - dzīve vairs nekad nebūs tāda kā bija bez bērniem... Viss tiek pakārtots viņiem. Līdz ar to - izdomā vispirms, kā saplānot laiku, kur atrast kādu auklīti, lai jums atliktu vairāk laika pavadīt ārpus mājas divatā. Bez tam - saprotu, ka jau gadu dzīvojat kopā un tagad vnk apprecējāties. Tev kā sievietei gribās baigo aplidošanu sakarā ar īpašo notikumu, bet ar vīrieša acīm skatoties - jūs jau vairak kā gadu esat kopā un visa tā uķi-puķi padarīšana jau ir iziets etaps...

Skaidrs, ka meitene pati var uzaicināt vīriņu un kino un vakariņām. Var vēl durvis atvērt, visu vakaru komplimentus bārstīt un pat samaksāt :) Protams, pamaniet sarkasmu.
Vai esi viņam devusi mājienu vai runājusi par to, ka kaut ko tādu vēlētos?

Grūti ko ieteikt. Bakstīt otru uz tādām lietām tiešām ne gribas, ne patīk. Bet pašplūsma, visbiežāk, ir ja ne destruktīva, tad degradējoša attiecībās.

Vai Tu justos labāk, ja uzņemtos mazāk ikdienas pienākumus, bet tā vietā izrādītu vairāk iniciatīvas *randiņaktivitātēs*? Varbūt vīrs šo atbalsta, ja pašam tā vēlme ko organizēt nesēd iekšā.

Neaizmirsti atrast auklīti, lai vīram arī tas atkrīt.

Jautājums vēl būtu - kas ir tas, kas jums traucē iet uz randiņiem ārpus mājas? Nauda, bērns, laiks, nogurums, ideju trūkums?..

Vai vīrietis vispār ir no tiem kas pats iet un dara uz savu galvu? Vai viņš tevi randiņu laikā bieži kur veda un izteica idejas? Vai arī tu biji tā kas vairāk ko ieteica un viņš tik izdarīja?

Iespējams vīrietim vienkārši nav idejas ko darīt un tad jau es neuzskatu ka tā ir baigā bēda ka tu viņam pamet kaut vai tās idejas aiziet uz kādu restorānu kur tev kārojas vai kādu pasākumu utt.

Vispār jau ikdienas ģimenes dzīve daudziem ir diezgan rutinizēta.
Tikai nevajag uz to skatīties kā uz sliktu nolemtību.

Saplānojiet brīvdienas, izdomājiet kur un kā var labi un interesanti pavadīt laiku. Arī mazs bērns nav traucēklis. Tad protams daudz kas ir grūtāk un ierobežotāk, bet arī var visu ko izdomāt.
Arī mājās var labi un interesanti pavadīt laiku.

Attiecībās nekad nebūs tā kā bija sākumā, bet tas nenozīmē ka būs sliktāk.

Pasmējos par "gribās, lai viņam gribās, nevis izdara tāpēc, ka es to vēlos". :D Stulbā sieviešu loģika, pati ar to cīnos. Man vīrs arī nav romantiķis un pārsteigumus neprot rīkot. Tā es ciešos, ciešos, tad bezmazvai apvainojos, ka viņam negribas to pat, ko man - sīkus romantiskus nieciņus. Viņš, savukārt, nesaprot, kāpēc es nevaru skaidri un gaiši pateikt, ka kaut ko gaidu, nekad nebūtu atteicis. Tā nu tas ikreiz atkārtojas, bet jāsaka, ka tā nav nopietna problēma. Es saprotu, ka esmu untumaina un neloģiska sieviete, bet vīrs - bez paranormālām spējām.

Man šķiet, ka kopīga ikdiena ir tā, kas lielāku vai mazāku rutīnu gandrīz vai garantē, no tā neizbēgt. Dažreiz šķiet, ka foršāk būtu visu laiku palikt tādā randiņu periodā, bez kopdzīves.

Es arī nevaru teikt, ka mums ar vīru katra diena ir nenormāli aizraujoša un romantiska. Jā, lutina viņš mani, rūpējas, apdāvina, bet, protams, ir reizes, kad ikdiena ņem virsroku, brīvdienas arī ne visas sanāk pavadīt kopā.

Tāda dīvaina lieta varbūt, bet esmu ievērojusi, ka mūsu attiecības reizē gan posta, gan ceļ strīdi. Kad sanāk kāds asāks strīds, kas diemžēl notiek diezgan regulāri, tad pēc tam, kad salīgstam, atkal esam kā tikko iemīlējušies, kļūstam dubultā kaislīgi, varam rociņās sadevušies dūdot, visu ko daram kopā, viņš man katru vēlmi no acīm nolasa. Tas, protams, viss uz kādu laiku, tad atkal ieejam parastajās sliedēs. :D Izklausās varbūt kaut kā slimi, bet es pat nezinu, kādas būtu mūsu attiecības, ja mēs būtu tādi mierīgi cilvēki un attiecībās viss ietu gludi. Tāda mums tā dinamika-rutīna, skandāls, rozā brilles un tā atkal uz riņķi. :D

Jums droši vien jāatrod savs veids. Varbūt jāplāno kopīgas brīvdienas, tradīcijas divatā, nu kaut kas, kas sagādā prieku, romantiku, aizrautību abiem.

Kāpēc tu pati nevari savu vīrieti uz randiņu uzaicināt?

Man šķiet es saprotu. Tu gribi iziet vairāk no mājas. Kopumā viss ir tik labi un mierīgi, ka paliek garlaicīgi. Es parasti kožu lūpā, kad gribu sūdzēties par savu garlaicīgo dzīvi. Labāk dzīvoju mieriņā, nekā negarlaicīgi, bet ar meksikāņu kaislībām un problēmām. Varbūt ir vērts ieviest kopīgus hobijus, jaunas tradīcijas, teiksim, reizi mēnesī restorāns, reizi nedēļā kino utt. un pie tā strikti pieturēties.

Skaidrs, ka meitene pati var uzaicināt vīriņu un kino un vakariņām. Var vēl durvis atvērt, visu vakaru komplimentus bārstīt un pat samaksāt Protams, pamaniet sarkasmu.
Vai esi viņam devusi mājienu vai runājusi par to, ka kaut ko tādu vēlētos?

Lūk par ko arī runaju, k aizdarīt jau es varu visu... Bet es gribu būt sieviete attiecībās!
Ja, esmu teikusi, esmu runajusi. Pagaidām parmaiņu nejūtu un neko vairs nesaku, bet priecīga arī nestaigaju, jo nejūtu kaifu no attiecībam. Kaut kāds strupceļš vai ziemas depresīvais stāvoklis.

Jolly_Angie

Jā, doma laba par kopīgu darbiņu ieviešanu, savādak uz kino bijam pēdējo reizi pavasarī, kaut arī viņš zin cik ļoti man patīk kino.

Vispār paldies par viedokļiem, gaidīju daudz dzēlību, bet laikam jau šeit ir arī jaukas meitenes un ne tikai ļoti jaunas :)