Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vai jūs spētu tam tikt pāri?

 
Reitings 558
Reģ: 22.08.2012
kā jūs justos, rīkotos, domātu, ja nomirtu jūsu vīrs vai dzīvesbiedrs ar ko esat kopā draugus gadus? jūs spētu tam tikt pāri?
Lieta tāda, ka salīdzinoši nesen nomira mans tētis, sāpes sirdī ir un tik drīz arī nepāries, tomēr ļoti bažījos par mammu. Nezinu kā viņu mierināt, jo nereti no viņas izskan frāzes par miršanu, nāvi. Ja tā padomā, tas ir gluži normāli tādā situācijā, gribas pie sava mīļotā ar ko gadiem būts kopā. es tādā reizē aizdomājos vai pati tā nerunātu, ja zaudētu savu mīļoto cilvēku ar ko plānoju precēties, būvēt māju, piedzīvot bērnus un mazbērnus un pavadīt visu dzīvi
kā lai mierinu mammu, ka viņas laiks pienāks, tikai ne tik drīz? brīžiem pieķeru sevi, ka izvairos no viņas, jo nezinu ko viņai teikt
29.12.2014 16:40 |
 
Reitings 4197
Reģ: 16.09.2011
tādā reizē aizdomājos vai pati tā nerunātu, ja zaudētu savu mīļoto cilvēku ar ko plānoju precēties, būvēt māju, piedzīvot bērnus un mazbērnus un pavadīt visu dzīvi


Tā nedrīkst domāt. Domām ir liels spēks.
Izsaku līdzjūtību.

Mammu spēs nomierināt tikai laiks. Laiks dziedē.
29.12.2014 16:42 |
 
Reitings 6263
Reģ: 22.02.2014
Negribu par to domāt, negribu par to kā runāt un vispār par to nav nevienam jādomā. Mēs nemirsim nekad. Punkts. Es savā galvā esmu jau izdomājusi pārāk daudz priekš sava vecuma un konstatēju,ka pārāk daudz domāju. Šī ir tēma, ko neaiztieku.
29.12.2014 16:45 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Tādas lietas labāk tiešām nefantazēt. Un mammai tu nespēsi diemžēl sniegt nekādu mierinājumu, jo tās sāpes taču nevar vārdos aprakstīt.. Kā augstāk minēja - tikai laiks un arī, ne jau pavisam, vienkārši tā sāpe vairs nestāvēs pavisam blakus.
29.12.2014 16:46 |
 
Reitings 558
Reģ: 22.08.2012
Mēs nemirsim nekad.

Tas nu gan ar mums visiem notiks agri vai vēlu
29.12.2014 16:49 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Zeel tavu mammu!Neizvairies gan no mammas tagad,samiilee biezaak.Man liekas,ka saadas reizes biezi nevajag to padomu,mierinaasanu!Cilveekam vajag taadu kaa "siltumu"!
29.12.2014 16:52 |
 
10 gadi
Reitings 266
Reģ: 29.01.2009
Pēc iespējas vairāk pavadi laiku ar mammu. Un laiks nedziedē. Kkur lasīju, ka cilvēks ar laiku tikai pierod pie sāpēm un tukšuma.
Man ir gandrīz identiska situācija, tāpēc jācenšās būt stiprām. Palīdzēt nevar nekā.
29.12.2014 16:54 |
 
Reitings 6263
Reģ: 22.02.2014
Tas nu gan ar mums visiem notiks agri vai vēlu

Un vai tu jūties labāk zinot,ka pēc kaut kādiem gadiem tu vai tavs mīļotais vai tavi vecāki mirs, ka mirs tavi bērni, mazbērni un kaimiņa bērni kaut kad? Tā labāk dzīvojas?
Man par to nedomājot, tiešām dzīvojas labāk. Par to nav jādomā. Kad tā stunda sitīs, tad papsēsi izdomāties riņķī un apkārt 52x.
29.12.2014 16:56 |
 
Reitings 942
Reģ: 04.11.2014
Manā dzīvē nāve nav tabu tēma. Mēs ar vīrieti esam runājuši, ko darītu otra nāves gadījumā. Neskatos uz to kā uz nelaimes piesaukšanu, jo domāju, ka pieaugušiem cilvēkiem ir jāspēj izrunāt tādas lietas, kaut vai tikai vienreiz. Mazums, varbūt dzīvesbiedram ir kādas īpašas vēlmes, kas otram būtu jāņem vērā.

Mammai palīdzēs tikai laiks. Nav īsti tādu vārdu, kas spētu mierināt cilvēku, kurš piedzīvojis tādu nelaimi.
29.12.2014 16:57 |
 
Reitings 558
Reģ: 22.08.2012
TwistTheLeaf
Interesanti!! ja nav noslēpums ko esat pārrunājuši?
29.12.2014 16:58 |
 
Reitings 358
Reģ: 22.05.2013
Esmu nedaudz līdzīgā situācijā šobrīd. Vienīgais, ko Tu no savas puses vari darīt - ir pēc iespējas biežāk būt blakus. Un reizēs, kad viņa sāks runāt par nāvi, mierini, ka kopā tiksiet tam pāri.
Jo lai ko es tik savā galvā nebūtu sadomājusi, saprotu, ka vienīgais laiks visu saliks pa vietām, sakārtos visu.
Zaudējumu var tikai izsāpēt, neko citu tur nemaz nevar izdarīt. Galvenais būt blakus!

Izsaku līdzjūtību!
29.12.2014 17:38 |
 
Reitings 4320
Reģ: 24.04.2012
Līdzjūtība tev un mammai, turaties.

Es par šādām lietām cenšos nedomāt, mani tas biedē.
29.12.2014 17:41 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
izsaku mammai llidzjuutiibu un tev ari, sados brizos tikai jaturaas kopaa un jaanoveertee kameer esam viens otram. Neko citu. Visi mees mirsim tas ir skaidraaks par skaidru. Jaanoveertee tuvinieku.

Vienigais mierinaajums ja cilveks ir bijis loti slims ar veezi via kaadu citu postosu slimiibu tad vismaz taa apzina ka vairs nemocaas paliidz.

ja mirst autoavaarijaa tad smagaak to naavi pienemt.


Protams, katraa zinaa saapes vel ilgi un dikti!
29.12.2014 17:42 |
 
Reitings 558
Reģ: 22.08.2012
paldies, meitenes
29.12.2014 18:00 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es par šādām lietām cenšos nedomāt, mani tas biedē.
Man atkal otraadi-esmu ar savu viiru loti nopietni runaajusi par siim lietaam.Man patiik sevi "sagatavot" situaacijaam ar kuraam diemzeel ir jaasadziivo agraak vai veelaak!
29.12.2014 18:05 |
 
Reitings 264
Reģ: 02.07.2014
kāpēc Tev tik tumša bike
Emanuele??
29.12.2014 19:05 |
 
Reitings 992
Reģ: 01.10.2013
iesaku mammai pastasti,ka seit vinai veel ir berni un draugi un ragi kuri mil un grib zaudet, lai saprot to,ka vina nav viena
29.12.2014 19:07 |
 
Reitings 276
Reģ: 06.09.2014
Vienam no pāra tāpat būs jāpārdzīvo otrs, tas ir dabiski. Palīdz tikai laiks. Es noteikti pārdomātu visas labās kopīgās atmiņas un būtu pateicīga tam cilvēkam, bet arī palaistu viņu vaļā. Nevis uzreiz lekt citam virsū, bet paliktu atvērta dzīvei.
29.12.2014 19:12 |
 
Reitings 1620
Reģ: 22.05.2014
Es nevaru pārdzīvot jau 8 gadus, ik pa laikam raudu spilvenā, kad palieku viena... Laiks pat īsti nedziedē, vienkārši, kā jau te minēja, iemācamies sadzīvot ar tām sāpēm un kamēr esam sabiedrībā un kopā ar citiem cilvēkiem, tas novērš domas.
Atliek tik man palikt vienai ar sevi un sākas iekšējās skumjas un atminjas, kas atkal un atkal zogas domās.
29.12.2014 19:20 |
 
Reitings 1620
Reģ: 22.05.2014
Manai mammai arī ir ljoti grūti, bet škjiet, ka vinjai drīzāk bija jābalsta mani, jo man bija diezgan smagi, vēl šobrīd ir lielas sekas- pesimisms, švaka nervu sistēma un domas, kas zogas galvā ikdieniškjās situācijās, varētu teikt, ka ir bail dzīvot, jo braucot ar mašīnu doma ir par avārijām, u kugja, par noslīkšanu, uc.
29.12.2014 19:25 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Ja man nomirtu mīļotais cilvēks (tpu tpu tpu) es laikam mēnesi no vietas dienu dienā ietu uz viņu kapu vietu, raudātu, runātos un vispār no malas gan jau izskatītos pēc trakās, bet es tā darītu kamēr samierinātos.
Viss trakākais man liekas ir ja nomirst pirms laika, pirms ir bērniun kāzas, jo tad uz mūžu paliec ar nepiepildītiem sapņiem. Ja ir bērni tad tu saņemies un ar laiku dzīvo tālāk viņu dēļ vismaz.
29.12.2014 19:27 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits