Ir viens sīkums-tāpēc jau tas ir liktenis-praktiski neietekmējams. Mēs varam skriet, lekt, cīnīties, aplauzt sevi neskaitāmas reizes, bet ja nebūs lemts, tad absolūti nekādi pūliņi nelīdzēs..
Dažreiz ir vieglāk vienkārši "peldēt pa straumi" situācijās, kurās teorētiski un praktiski nav iespējams kaut ko mainīt.
Dzīvē cīnīties vari darbā, karjeras veidošanā, studijās, sportā, it visur, bet ne tik sensitīvā lietā. Nu padomā loģiski, varbūt viņa pirmo reizi dzīvē, piespiedu kārtā tur atradās, jo vienkārši nebija citu iespēju kā nokļūt no punkta A uz B.
Lai nu kā-protams, novēlu Tev veiksmi, lai viss izdodas kā esi iecerējis! ;)