Vai mēdzat pašas sev kaut ko uzdāvināt šajos svētkos?
Nemēdzu sev neko dāvināt, vismaz ne tādā nozīmē, kā es saprotu Ziemassvētku dāvanas- skaisti sasaiņotas, zem eglītes. Bieži sev kaut ko kārotu pērku, arī Ziemassvētku laikā, bet tās jau nav dāvanas- vienkārši pirkumi sev un viss, neuztveru to tā, ka būtu sev kaut ko svētkos uzdāvinājusi.
Par to, ko citi man dāvina- īpaši nepatīk domāt un fantazēt, ko kāds man varētu uzdāvināt, kā jau teicu, man daudz kas sagādā prieku, bet gaidīt kaut ko konkrētu nepatīk, zūd tā īpašā pārsteiguma burvība, ja kaut ko gaidu. Vienīgais, kas ne īpaši iepriecina- ja redzams, ka dāvana pirkta ķeksīša pēc-kaut kas tāds, par ko visiem tuvajiem zināms, ka man tāpat nenoderēs (kaut kas, kas nav manā gaumē) ne vienmēr to var paredzēt, kas man patiks, bet ir tomēr lietas, par ko tomēr, ja mani pazīst, varētu zināt.Bet tādas "dežūrdāvanas" es saņemu tiešām ļoti reti. Vienkārši gribas, ka dāvana dāvināta no sirds, jau gatavojot vai pērkot domājot, ka tā ir tieši priekš manis, nevis "iegāju veikalā, ieraudzīju, nopirku, jo kaut ko taču vajag" un tad ir vienalga, vai tas ir kas liels un kārots vai pavisam mazs nieciņš.
182
