Vienmer man ir bijusas svara probemas. Sobrid esmu aptuveni 79 kg uz 174 cm, esmu apaliiga, bet ari ne tik parspileeti. Pati labi apzinos, ka ja veletos zaudet svaru un pamatigi sanemtos uz sportu un uzturu uz apmeram 2-3 menesiem, spetu iegut diezgan idealu un slaidu augumu. Problema? Es pati. Es pat nezinu, vienmer atrodu iemeslus, lai neko nedaritu. Jo ir tacu draugi, cilveeki, kas pienjem, neskatoties uz svaru. Slaida justos pasakaini un varbut pat parak.. ideali. Taa nu sevi iekseji kaut ka vienmer bremzeju ar svara nomesanu. Es pat nezinu, ko velos no jums dzirdet. Man vienkarsi liekas, ka esmu mazohiste. Galvaa pati sevi bremzeeju justies labak, nekad neesmu bijusi savaa labakajaaa formaa un varbut ari tas nedaudz biedee. Varbut kada ir jutusies lidzigi, labprat parunatu.
P.S. Domajot dzilaak, tomer daudziem cilvekiem piemiit sis pats paradums, visi labi zina, ko dariit, lai butu labak un ka dzive noteikti uzlabosies, ja daris to vai sito, bet kaut kas mus tomer bremzee.. vai nu bailes no nezinamaa, no taa, ka bus parak labi, slinkums, samierinasanas ar to, ka tagad jau ari nav parak slikti.. Un ta mes vienmer sezam savaa ierastaja ikdiena. Es tiesam ceru, ka kada spes dot kadu jauku un realu padomu ;)
32
