Īsti nejūtos gudra par Tavu konkrēto "problēmu", kas varbūt pat ir labs pavērsiens...
bet piekrītu par tiem saviem audzētajiem dārzeņiem un mājas produktiem.
Man iepriekš drusciņ nepatika tā cilvēku tiekme visu šķirot "veselīgs - neveselīgs / ķīmija - neķīmija" līdz šogad pati uztaisīju sev dārziņu. Ne tik ļoti, dārzeņu dēļ, cik tā, ka gribējās rušināties pa zemi.
Nu, un saaudzēju. Zemenes, redīsus, visāda veida salātus, rukolu, sīpolus (pavasarī bija kolosāli daudz lociņu), dilles, saldos zirņus, burkānus, bietes, skābenes, gurķus, tomātus, ķirbjus, kabačus, utt... Tagad mājās kopju garšaugu palodzīti. Daļu dārzeņu ēdu vēl tagad un esmu pamanījusi, ka pati veikalā sāku ļoti skeptiski skatīties uz VISU un gatavot gribu tikai tādus ēdienus, kuros vismaz 3 produkti ir no pašas dārza.
Vietai, kurā ir dārziņš, kaimiņos dzīvo vīrietis, kurš "audzē gaļu", tur sapērkam to + olas. Varbūt pilnīga iedoma, bet tiešām liekas, ka dzīvei (līdz ar ēdiena izvēli) ir citāda kvalitāte.
Skaidrs, ka šad tad ēdam arī daudz no veikala, bet es laikam esmu tādā pārejas posmā uz to, ka gribas pilnīgi visu savu.
Nākošgad dārziņš izmērā būs 2x lielāks. Zemenes jau ieziemoju 5x lielākā platībiņā nekā bija šogad. Ceru, ka tikšu ar visu galā. :D
Sevī jāklausās un jācīnās ar prātu, slinkumu + aizspriedumiem, lai sāktu ķermenim dot tikai to, ko viņš atzīst par labu esam.