Sportošana kopā ar vīrieti

Viņs man maisa. Vispār nopietni ir jāsporto vienai- ja nu vienīgais asistents ir pašas treneris. Mans viedoklis! :)

Man patīk, vismaz nedod atlaides.
Bet atkarīgs arī no tā, ko kopā dara, ja zālē, tad ir ok, ja, piemēram, jāskrien, tad man nepatīk ar citiem skriet, jo atšķiras tempi un izturības pakāpe.

Visu to labāko! Man patīk.
Viņam gan ir krietni neinteresantāk, kā man, piemēram, dodoties kopējā skrējienā, jo mans treniņa temps nav viņa treniņa temps.
Bet nu iet, piemēram, slēpot divatā ir forši, uz sporta zāli arī iet ir forši. Darbošanās gan notiek katram par sevi, bet kopā būšana vienā vietā ir ok.

Es principā tikai ar draugu trenējos, tas ir skrienu, abi skrienam, tā mūsu abu aizraušanās. Viss ir labi. Citreiz protams prasās pabūt vienai, tas ir normāli, bet tomēr ar otru ir jauki, varu samīļot kad sagribās, papļāpājam, nu ir forši.
Zinu, ka arī zālē un citās nodarbībās mierīgi varam kopā visu.

es gan labāk vienatnē

kopīgi hobiji un brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, manuprāt, pāri tikai tuvina un stiprina attiecības. Pie noteikuma, ka viss tiek darīts abpusēji labprātīgi un labas pašsajūtas ietvaros.

Manas attiecības sākās ar sportošanu kopā trenažieru zālē :) tā kā viennozīmīgi esmu par sportošanu kopā - mēs viens otru motivējam un nedodam nekādas atlaides.

Pilnīgi un galīgi nepatīk. Mums katram savi tempi, slodzes un mērķi, tāpēc labāk sportoju viena.

Nezinu kā citām, bet mēs ar draugu reti kad neejam kopā uz zāli. Lielākoties 5 no sešām dienām, zālē esam kopā- ejam uz vienām nodarbībām. :) Ir interesantāk+ pluss viens otru savā ziņā izaicinam un uzlādējam, bet zinu, ka tas nav priekš visiem pāriem- jo bieži redzam kā labi trenēts puisis vai meitene paņēmuši līdzi otru- kurš nabags nemaz nav priecīgs.

Šad tad (kad esam dabā) uztaisam kopā Insanity. Mājās parasti taisu viena.
Ejam pārgājienos, skrienam gar jūru, ejam uz jogu...
Patīk vienai, bet jaukāk ir kopā. Turklāt mēs viens otram netraucējam. Varbūt tikai tik, cik motivējam viens otru, kad paliek grūtāk.
Vienīgais, ko nekad nedaru viena, ir peldēšana. Kādreiz aizejam uz baseinu, kad aizsalusi jūra. Kamēr nav, ejam rūdīties tur. Vienmēr kopā.

Kopā dodamies pastaigās un tas arī viss. Sports nav mūsu mīļākā nodarbe.

man maisa,es izvelos viena sportot,tad nav liekas sarunas un ilgākas pauzes starp treniņa piegājieniem.

Klotho, man liekas, ka viss ir forši, ja tās lietas nāk pašam no sevis, nevis otra ietekmē, vai spiediena dēļ. Vai arī Tu gribi, tāpēc, ka otrs dara, līdz ar to nākas sevi piespiest...

Kad nodarbojāmies ar vienu un to pašu sporta veidu, tad tikai tās labākās atsauksmes. Kopā vieglāk, viens otru atbalstījām, arī ar motivāciju gāja labi :) esmu par, ja viens otram netraucē.

Ar bijušo meiteni zālē trenējāmies tikai kopā, retu reizi bijām šķirti tur. Ļoti patika, kā vienam, tā otram. Es varēju viņu spiest pieiet visam nopietnāk, bet es pats vienkārši jutos labāk, ja viņa ir blakus un katrā setā mani uzmana.

Man patīk. Ir labi, ka kāds no malas nedaudz pavēro un palabo, ja nepieciešams. Vai liek atpūsties, vai elpot savādāk. Man tas palīdz. Gribu kopā iet uz baseinu tagad.

Noteikti nē.
Mums ir dažādi tempi un dažādas vēlēšanās attiecībā uz to, ko darīt.
Kā arī - man nav vajadzīgas viņa pamācības un spiediens no malas.
Kad es sportoju, es izslēdzu visu, kas ir apkārt un tā ir mana dienas rutīna, kas jāizdara.

Mēs varam kopā gan iet uz zāli, gan kopā skriet. Abiem tas nerada diskomfortu, tieši otrādāk, tāpēc neredzu iemeslu kāpēc ne. Ja vien gribēšana ir abpusēja.

Patika tādā ziņā, ka varēja pirmajās reizēs palīdzēt tikt galā ar trenažieriem un apstāstīja visu, bet visādi citādi nē - laika ziņā vienmēr bija kāds, kurš gribēja ātrāk prom un arī tikai 10% gadījumu sportojām kopā.

Nē, nē... Man patīk sportot tikai vienai pašai. Man vajag koncentrēties tikai un vienīgi sev tajā laikā.