Es tevi saprotu, bet manā gadījumā tas liekas kaut kā nepieņemamāk, jo mums, pirmkārt, ir long distance relationship (tiekamies labi ja reizi mēnesī) un, otrkārt, esam kopā tikai 6 mēnešus, bet to blenšanu pamanīju jau sākumā, tikai tad man bija +/- vienalga.
Sajūta ir tāda, ka tikai pirmās 5 min pēc sagaidīšanas lidostā un pirmā apskāviena viņa uzmanība ir 100% vai vismaz 99% man. Ja tā parakņājas atmiņas nostūros, var atrast ļoti daudz situāciju, kurās mēs ejam pa ielu sadevušies rokās, un es viņam kaut ko dedzīgi stāstu, skatoties (mēģinot trāpīt :D) viņam acīs, bet tas ir diezgan grūti, jo viņa acis vienmēr blandās apkārt, it kā viņš skenētu apkārtni, meklējot kādu konfekti.
Man liekas, ka esmu atklājusi vienu no viņa stratēģijām - garām iet kāda sieviete, mēs runājam, nekādas šķietamas reakcijas no viņa puses, bet apmēram 10 sekundes pēc tam, kad viņa ir pagājusi garām (un, viņaprāt, es jau esmu to sievieti aizmirsusi), viņš atskatās.
Nu kaitina, nu!!! :D