Šobrid esmu erasmusā salīdzinoši mazā pilsētā.
Nu, sakot atklāti, piekrītu, ka visi tikai ballējas un sagaida no tevis to pašu. Man nepatīk tās attiecības starp cilvēkiem, studenti nav tik ļoti dzīves gudri, tad nu uz pilnu klapi var saprast, ko nozīmē, kad cilvēki tevi uztver tikai kā īstermiņa paziņu. Puiši sagaida, ka liksies gultā ar katru, ballēsies katru nakti.
Tā nedaudz bezpersoniski un bezjēdzīgi. Pirmajos 2 mēnešos vēl centos būt atvērta, iesaistījos, ballējos. Bet, kads sapratu, cik tas viss ir seklā līmenī, nopirku abonementu vietējā sporta klubā, mācos, sportoju, lasu un gleznoju. Daudz brīva laika un iespēju, ja tikai māk izmantot.
Ja jautātu, vai brauktu atkal, teiku, jā, tikai uz lielāku pilsētu, kur var vairāk atrast iespējas attīstīties un darīt to, kas patīk, jo studentu ballītes tik ļoti neinteresē. Bet, cik lasīju tavus komentārus, tev tieši to gribās. Nu, ja esi tik ļoti komunikabla un gribi visu laiku būt cilvēkos un puišos, tad izbaudīsi ļoti. Bet es nekad neatzītu, ka tas ir labākais laiks manā dzīvē, kā te apgalvoja. Darbu ārzemēs izbaudīju daudz vairāk. Bet esmu vienkārši tāds nopietnāks cilvēks- vienmēr jēgas meklētājs. Nepatīk slaistīties