Draudzene meitiņai vietu šādā veidā zaudēja pavisam, jo vest kaut kur tālāk par savu rajonu nav izdevīgi.
Bet jā, es meitiņu no 2 gadiem palaidu dāziņā, tikai tāpēc, ka tas 1,5 iekrīt ziemas vidū un tieši tajā laikā negribējās laist, par cik mums te nav milzu rindas, tad tikām tieši uz 2 gadiem. Sākumā arī nerunāja, uz podiņu lāgā negribēja iet, ģērbties negribēja, ēst prata, bet negribēja sēdēt un ēst kā cilvēkam pienākas. Palaidu dārziņā, pēc laika sāka iet uz podiņa, pati ģērbties, nu darīt visu ko bērnu dārzā vajag. Tagad nav problēmu, nenožēloju ka ļāvu bērnam iet un attīstīties. Dārziņā ir ritms..kad ēd, zīmē, sporto, dzied u.t.t, lai nu kā, bērnam tas viss ir vajadzīgs. Protmas, ja paši vecāki mājās spēj to visu nodrošināt, tad viss kārtībā.