Meitenes, kādai ir domas, ko varētu darīt dzimtas saietā, kur liela daļa radu viens otru nepazīst?
Vīramāte man ir uzticējusi pasākuma kūrēšanu un es mēģinu likt kopā domas un idejas.
Nu, skaidrs, ka kādu iepazīšanās spēli, dzimtas koku uz sienas, iedomājos kopīga video uzfilmēšanu ar dziesmas iedziedāšanu, vēl šo to...
Bet es nevaru izdomāt veidu, kā viņi varētu dalīties atmiņās par laikiem, kad vēl kontaktējās. Nostāšanās priekšā un publiska runāšana nav tas mīļākais veids, kurā cilvēki jūtas labi un droši, bet tomēr jauki, ja visu visu dzird.
Esat bijušas radu/dzimtas saietos?
Ja radiem ir kontakts un savā starpā sazvanās, pa reizei satiekas, nav problēmu - sēž pie galda un pļāpā.
Bet, ja pasākuma mērķis ir iepazīt padsmit + gadus neredzētus radiniekus, kuriem uz sitienu varbūt neatklājas kopīgas intereses, tad bišķiņ citādāk. Gribas kādu vienojošu lietu.
Viens - atmiņas par senčiem. Cits - ?