Ja jau nojaush, tad jau pasakot nekaadam aizvainojumam nebuutu jaabuut, jo tak taapat nojaush... Kaads gan te saasinaajums? Saasinaat var tikai to, par ko nav ne jausmas un tad peekshkji naak klajaa teiktums, ka "es necieshu tavus radus".
Tieshi izrunaajot visu var nogludinaat visus negludumus un paarpratumus, jo pa lielam, tas, ka tu kaut ko noajut, ka vinjsh nojaush - tas ir tik slideni un biistami, jo tu nekad nevari buut 100% paarliecinaata par to, kas daraas otra galvaa... Var jau buut, ka vinjsh nojaush, bet iespeejams jutaas vainiigs, vai nesaprot, vai vaino tevi, vai veel kaut kas shai "nojautai" ir apakshaa... Kaa tu vari buut paarliecinaata, ka shii nokluseetaa nojauta veelaak nepaarveertiisies kaadaa skaljaa fraazee, no seerijas "es zinu, ka tu mani nekad neesi cieniijusi!", tikai taapeec, ka vinjsh tur savaa praatinjaa nojaushot kaut ko nelaagu bija papildus visu ko sadomaajies, kaa patiesiibaa nemaz nebija... Un visa pamataa buus tas, ka neesat runaajushi, bet paljaavaaties uz to, ka gan jau nojautiis, gan jau kaut kaa pieleks...
Tas taa, novirzoties gana taalu no teemas - nevajag baidiities runaat atklaatu valodu un nevajag paljauties uz to, ka otrs kaut ko sapratiis bez teikshanas... Varbuut sapratiis, varbuut nee, varbuut sapratiis pavisam nepareizi - paarliecinaaties par to vari tikai izrunaajoties.