Godīgi sakot, zīmoli man ir svarīgi, bet ne tādā nozīmē, ka tie kalpotu kā statusa simbols. Drīzāk es raugos uz zīmolu kā uz kvalitātes un filozofijas atspoguļojumu. Ja zīmols ir uzticams, konsekvents savā rokrakstā un neupurē materiālu kvalitāti trendu vārdā tad jā, es to cienu un atgriežos pie tā atkal un atkal.
No mid-market brendiem man īpaši patīk COS, Arket, Massimo Dutti, & Other Stories, Whistles, Everlane, Sézane, un Totême (lai gan tas jau balansē uz high-end robežas). Šajos veikalos tiešām var atrast to ideālo līdzsvaru starp kvalitāti, dizainu un cenu. Man patīk tīras līnijas, pārdomāti audumi vilna, zīds, kokvilna, kašmirs un tā sajūta, ka apģērbs “dzīvos” kopā ar mani, nevis tiks izmests pēc sezonas.
Zara, H&M, Mango, es ieeju reti varbūt kādam nelielam pirkumam vai pasākumam. Tie ir paredzēti sezonai, nevis garderobei.
No high-end puses mani iedvesmo Max Mara, The Row, Loro Piana, Jil Sander, Joseph, un reizēm arī Celine (īpaši vecā Phoebe Philo ēra). Šie brendi mani uzrunā ar savu klusā luksusa pieeju , kad kvalitāte runā pati par sevi, bez liekiem logo vai spožuma.
Un, protams, latviešu zīmoli One Wolf ,Narciss, . M-Couture , bijušā Amoralle . Man patīk, ka mūsu pašu dizaineri arvien vairāk pievēršas ilgtspējai, mazajām kolekcijām un pārdomātam dizainam.