Goody, nav jau nekāda ledus. Mans vīrs tik Dievu lūdz, lai man viss kārtībā uz ceļa nākamajā dienā. :D :D :D :D Es jau arī it kā sāku mācīties pagājušajā ziemā ar domu, ka nu tik ziema būs, nu, tik mācēšu braukt ziemā. Un cik mums tā ziema bija? :D Ar visu to, ka ņēmu regulāri, vismaz 1x nedēļā braukšanu. :D Nav tā, ka es būtu šausmīgi nepārliecināta, tik saprotu to, ka ir tomēr jābrauc uzmanīgāk kā parasti. Kad mums te bija pirmais sniegs, uz Jūrmalas ceļa visi tā uzmanīgi brauca un pat nebija neviena īsta lidotāja kā tas parasti ir.
Bet par to braukt gribēšanu... Nu, man jau liekas, ka DBS autoskolas instruktori principā ir neiecietīgi (ar izņēmumiem, viens draudzeni līdz asarām noveda pašā sākumā un ļoti sirsnīgi centās pierunāt mācīties braukt ar automātisko kārbu). Es, piemēram, gāju ar prieku un citreiz bija tā, ka nevarēju sagaidīt nākamo braukšanu. Jā, protams, instruktors lamāja dažreiz, bet man bija jautri. Un man patika. Šobrīd, braucot viena pati, saprotu to, ka man ir bijis vienkārši fantastisks instruktors, jo viņš ir iemācījis braukt un no mašīnām nebaidīties. Man īsti nepatīk ar vīru braukt, jo tad viņš parasti kritizē un komentārus izsaka. :D Bet tā jau mana problēma. :)