Kad opis vēl bija dzīvs, braucām mājup, bija ziema. Opis labs cilvēks, ierauga uz ceļa mammuks ar mazo pie rokas stopē, bērnam varbūt 3gadiņi. Opis apstājas, šie iekāpj, sanāca, ka braucam vismaz 30km vienā virzienā, mammuks aktīvi runājās, likās nu tik forša sieviņa, beigās, šīs izlaižam, kad paši tiekam savā galamērķī,- opis skatās, starp priekšā sēdošajiem diviem ir starpa,kur neliels plauktiņš,kur stāv ari visi piepīpētāji un kõ, opim stāvēja tur fočiks, ādas cimdiņi un vel kkas. Nezinu kā un pa kuru laiku, bet visu nofenderēja.
Tagad stopētājus neņemu, vienīgi, ja redzu kāds tuvs paziņa vai draugs stopē.