Man tādas dalītas sajūtas. Vienu brīdi man bija tas variants, ka visur jākrāsojas, nu jau sen kā esmu izaugusi no tā vecuma, man diezgan vienalga, baigais kroksis jau neesmu it kā, tāpēc pat uz tādiem vairākdienu pasākumiem esmu braukusi bez kosmētikas, jo tad tāda vieglāka sajūta un nav jāķēpājas pēc tam...BET pēc tam, kad skatos bildes, liekas - jooopcikiņ, labāk būtu k ko uzkrāsojusi. Piemēram, šitā mana profilbilde it kā ir ok, bet, ja varētu redzēt visu seju, man laikam vairs nepatiktu, es pietam esmu gaišais tips ar lielām, zilām acīm, nu, izskatās bik slimīgs tas paskats. :D Turklāt man ļoti patīk pats krāsošanās process - uzvilkt līniju, piešķirt vaigiem sārtumiņu, dažreiz lūpām piešķirt kādu riktīgu toni..nu, forši taču, tāpēc arī negribu pavisam izskaust to no savas ikdienas.