Vienīgais gada laiks, kas man tā ne īpaši iet pie sirds ir pavasaris, tad parasti laukā pļurza, jo kūst viss un ir fuj, lat no maajās līst ārā nekāro.
Visforšākais, manuprāt, ir rudens, ļoti mīlu to nostaļģisko sajūtu, kad daudz ko var pārdomāt, rokas, kad pīpē nesalst, naktīs ļoooti patiik iet āraa, mans mīļākais apģērbs ir visvisādi adīti, pūkaini, silti džemperīši ahh... Un termokrūzē ir karsta tēja, ko gara ceļa laikā iemalkot.
Ziema ir forša, tad, ja man ir silta, gliita ziemas jaka un zābaki, kas nelaiž cauri ūdeni, patiik ziemā braukt autobusā, vērot kā krīt sniegs, ieritināties mājās pie loga plediņā un dzert karstvīnu pēc slēpošanas, pabūšanas mežā, sniegavīriem un garām, garām pastaigām.
Vasaraa tas skaistākais ir mirklis, kad ir ļoti karsts, apkārt ziedi un vēl es mīlu jūru, ūdens auksts, veess vai silts, vai nav vienalga briidī, lad viļņi tevi apskauj un vari peldēt kā zivs ūdenii.