zno, tās varbūtības par pasaules galu bija no pāris zinatniekiem ilustrētajā zinātnē, ka viena iespēja, ka pasaule ies bojā polu maiņas rezultātā, (kas ir dabīgs proces (?), jo ja nemaldos, bija teikts, ka pirms cik tur 100tk gadus tas jau bija noticis, un iestājās totāla kataklizma,otra-meteors,trešā saules aktivitāte.. bija vel, bet godīgi,neatceros vairs. Bet es ticu, ka šajā ziņā lielu ietekmi dod augstākais spēks.
Es to esmu lasījis zinātniskos rakstos , kā arī reliģiskos, bet cilvēkiem ir jāpieaug un jāsaprot, ko tie runā. Padomā, cik ilgi nekas pasaulē nav noticis un koncentrēties uz kautkādām jēlām varbūtībām, no kurām Tu neko nesaprotu šajā skaistajā dzīvē ir lieki. Es nezinu vai tāda ir Tava sajūta, bet man pasaule ir harmonija, viss ir savā vietā, es elpoju pāri 20000 reizes dienā, un līdz šim mans mehanisms nekad nav nokļūdijies, kapēc man ticēt zinātniekiem, kas ir tālu no tāda mehānisma izveidošanas. Lieta ir tāda, ka augstāks spēks eksistē, bet mēs to vienkārši nespējam izprast un nespēsim, suns nesaprot ko es daru, bet mēs augstākā spēka izpratnē esam ne vairāk kā baktērijas izpratnē par mani. Un ne mazums vien tādas filozofijas ir no zinātnieku puses. Es neciešu, ka cilvēki tiek baidīti vai "baroti" ar tādām muļķībām.
Un new york un vēl citas, kas uz tia skatas dīvaini.
Man arī bija tāda uztvere līdz es iedziļinājos reliģijās, svētajos rakstos un tiešām reālos cilvēkos, kas glabā gadu tūkstošiem nodotas zināšanas. Ir ļoti daudz kas interesants, un maģisks. Var ļoti daudz izdarīt ar savu ķermeni, ar matēriju. Ir cilvēki, kas ar savu garu un dvēseli spēj izdarīt daudz un to dara. Rietumu pasaule ir kaste. Visa informācija "barība" ir tāda kāda jums jāēd. Nedomājiet, ka kāds piedomā par jūsu labklājību vai izaugsmi, tā dzīrkstele, kas bija bērnībā pārsvarā visiem nav. Cilvēki vergo, bet nezin kam. Visi strādā, bet rezultāts ir smieklīgi nekāds.
Nav jau jāklausās reāli tam sūdam ko es rakstu, vienkārši , ja tāda pārlaimīga dievmīle raksta, jūs drīzāk viņu apskaužat kā greizi skataties. Ja suns var izjust tādu pašu organismu, apziņu, emociju bagātību, nevajadzētu dzīvot augstākos ekstāzes mirkļus. Diemžēl cilvēks mums ir nožēlojamāks par to suni.